No faktiska status quo saglabāšanas līdz gandrīz pilnībā federālai Eiropai – tik plašā amplitūdā svārstās Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera izstrādātie Eiropas Savienības turpmākās attīstības scenāriji.
To tapšanā lielāko lomu nospēlējusi gaidāmā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un Ž. K. Junkers vēlas, lai atlikušo 27 dalībvalstu pārstāvji paši apspriestu un izlemtu, kā dzīvot tālāk pēc 2019. gada, kad briti, visticamāk, pametīs savienību un notiks jaunās Eiroparlamenta vēlēšanas.
32 lappušu biezajam piecu dažādu scenāriju apkopojumam, ko Ž. K. Junkers vakar prezentēja Eiropas Parlamentā, dots nosaukums Eiropas nākotnes Baltais dokuments. «Apvienotajai Eiropai, kurā nu būs 27 valstis, ir pašai jālemj par savu likteni un pašai jāveido savas nākotnes vīzija,» AFP citē EK vadītāja sacīto. Pirmās atsauksmes uz saviem ierosinājumiem Ž. K. Junkers cer saņemt jau 25. martā, kad Romā notiks īpašais samits par godu 60. gadadienai kopš pirmā Eiropas līguma parakstīšanas. Pēc EK vadītāja domām, tas ir ļoti piemērots brīdis, lai «uzsāktu jaunu nodaļu» vienotās Eiropas vēsturē, tomēr Ž. K. Junkers atzinis, ka dziļākai dažādo scenāriju vērtēšanai laiks pienāks vēlāk - gada beigās, kad jau būs notikušas vēlēšanas Nīderlandē, Francijā un Vācijā, kā arī varbūt iezīmējušās kādas precīzākas Brexit aprises.
Laikraksts The Daily Telegraph norāda, ka Ž. K. Junkers centies pietiekami bezkaislīgi iezīmēt katra iespējamā attīstības ceļa plusus un mīnusus, formāli nevienam no tiem nedodot priekšroku. Tomēr no viņa iepriekšējiem izteikumiem ir skaidrs, ka EK vadītājs labprātāk atbalstītu tā sauktās vairāku ātrumu Eiropas modeli, kad valstis, kas ir ieinteresētas un gatavas ciešākai integrācijai, ķeras pie tās realizācijas, pārējām dalībvalstīm atstājot iespēju jebkurā brīdī pievienoties. Ja izdotos pārvarēt Vācijas un Francijas domstarpības, tad šo kodolu veidotu šīs divas valstis, Beniluksa valstis un, iespējams, Austrija. AFP gan norāda, ka šāda perspektīva neliekas vilinoša Austrumeiropas valstīm, turklāt tās mazāk baidās nevis no palikšanas perifērijā, bet gan no tā, ka ES kodola pieņemtie lēmumi šā vai tā atstās iespaidu uz šo valstu politiku.
Vēl radikālāks par šo ir federālais modelis, taču beidzamo gadu notikumi neliecina, ka tas pašlaik varētu šķist pievilcīgs ES iedzīvotājiem. No trijiem atlikušajiem scenārijiem viens ir pašreizējās kārtības saglabāšana, bet pārējie divi - zināms reveranss to spēku virzienā, kuri mudina atņemt Briselei pārlieku lielās pilnvaras un atgriezt tās nacionālo valstu parlamentiem. Saskaņā ar vienu scenāriju ES galvenā un teju vai vienīgā funkcija būtu vienotā tirgus saglabāšana, saskaņā ar otru - tiktu samazināts prioritāšu un regulējumu saraksts, taču atsevišķi lieli projekti tiktu realizēti ļoti ciešā sadarbībā.