Bergmanis: Visa Eiropa virzās uz aizsardzības finansējuma palielināšanu

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Visa Eiropa virzās uz aizsardzības finansējuma palielināšanu, kas sasaucas ar ASV vēlmi, lai pārējie NATO sabiedrotie tērētu vairāk aizsardzībai, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Pēc viesošanās Minhenes drošības konferencē, kurā piedalījās arī virkne vadošu jaunās ASV administrācijas politiķu, Bergmanis norādīja, ka eiropieši aizsardzībai jau tērē vairāk, piemēram, pērn Eiropas tēriņi aizsardzībai pieauguši par 3,8%.

Bergmanis atzīmēja, ka arī Vācijas kanclere Angela Merkele un aizsardzības ministre uzsvērušas, ka arī šī valsts virzīsies uz aizsardzības finansējuma palielināšanu, kas gan tūlīt nesasniegs vajadzīgos 2% no iekšzemes kopprodukta, taču viņiem esot plāns uz šo mērķi virzīties pakāpeniski. Latvija šajā ziņā ir viens no labajiem piemēriem, kur finansējums aizsardzībai tiek celts ļoti strauji.

Ministrs uzsvēra, ka vienlaikus ar finansējuma palielināšanu ļoti svarīgi ir tas, kā šo naudu izmanto - cik ātri apgūst un cik efektīvi iegulda.

Bergmanis atzina, ka militārie izdevumi nav vienīgā joma, kur ieguldīt miera nodrošināšanai pasaulē, un ir jāiegulda arī attīstības sadarbībā. Tomēr viņš īsti nesniedza vērtējumu par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera pausto, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus, jo neesot kārtīgi iepazinies ar Junkera nostāju. Ministrs gan uzsvēra, ka Latvijas darbi liecina, ka mēs virzāmies uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Runājot par Latvijas armijas bruņojuma uzlabošanu, Bergmanis stāstīja, ka parasti iegādes notiekot pēc shēmas - vispirms karavīri mācās apieties ar tehniku un pēc tam tiek lemts, vai šo tehniku iepirkt. Līdzīgi pašlaik armijas pārstāvji ir devušies uz Austriju mācīties apgūt haubicu "M109" lietošanu, lai vēlāk turpinātu sarunas ar Austriju par šīs tehnikas iegādi.

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais