Par Eiropas Savienotajām Valstīm sapņojoši politiķi mēģina iezīmēt pirmos soļus savienības federalizācijas virzienā. Eiropas Parlamentā tapuši trīs pašiniciatīvas ziņojumi, kas būtībā aicina samazināt nacionālo valstu ietekmi. Latvijai un citām mazām valstīm tas nozīmētu zaudētas veto tiesības un izstumšanu no lēmumu pieņēmēju loka.
Katrs no dokumentiem apskata savu ES darbības jomu. Vienā apkopoti priekšlikumi attiecībā uz naudas lietām un eirozonas nākotni, otrā - risinājumi tādām ikdienišķām Eiropas nepatikšanām kā migranti, teroristi, nabadzība, demogrāfija u.c. Taču svarīgākais ir bijušā Beļģijas premjera Gija Verhofstada virzītais rezolūcijas priekšlikums «Par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām». Svarīgākais tāpēc, ka Verhofstads ir ietekmīgs politiķis. Viņš pārstāv koalīcijā ietilpstošo liberāļu grupu ALDE, turklāt ir izvēlēts par sarunu vedēju Lielbritānijas izstāšanās procesam no ES.
Visticamāk, parlamentā rezolūcija šodien tiks pieņemta (varbūt pat visas trīs), pēc tam tiks arī aizsūtīta uz Eiropas Komisiju un Eiropadomi, bet ar to tad arī Eiropas federalizācijas idejas triumfa gājiens beigsies. Rezolūciju iebāzīs kādā pavisam zemā atvilktnē. «Galu galā pat paša Beļģiju Verhofstadam tā arī neizdevās apvienot, diezin vai tas izdosies ar Eiropu,» skeptisks ir Latvijas eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Konservatīvie balsošot pret. Lielā Eiropas tautas partiju grupa droši vien - par, kaut gan arī tajā ir pretinieki šim dokumentam. Deputāts Artis Pabriks konstatē: «Tas ir nereālistisks. Ja nezinām, kā galus kopā savilkt, sapņot par Eiropas armiju ir kā trešklasniekam plānot par dakteri strādāt.» Visām idejām, kas ietvertas ES nākotnes redzējumā, nepieciešams finansējums, un ideju federālisma piekritējiem ir gana daudz. Lūk, daļa no tām!
Maz naudas, lērums ideju
Visām Eiropas Savienības valstīm bez izņēmuma jālieto eiro, visām jābūt Šengenas brīvās pārvietošanās zonā. Likumdošanā jāatsakās no konsensa principa. Prasībai par vienprātību lēmumu pieņemšanā jākļūst par absolūtu izņēmumu. Sveiciens britiem ir parlamenta prasība pārvietot Eiropas Banku iestādes un Eiropas Zāļu aģentūras mītnes, kas atrodas Londonā, uz kādu citu dalībvalsti. Pilnīgi noteikti valstīm nepatiks ideja par konverģences kodeksu, kas investīciju projektu naudu saistītu ar pienākumu pildīšanu. Piemēram, ja valsts liek šķēršļus brīvai darbaspēka kustībai, tā netiktu pie ES finanšu instrumentiem. Eiropas Parlaments arī pieprasa sev lielāku teikšanu naudas lietās, bet Eiropas Komisijā jāizveido ES finanšu ministra amats. ES institūcijām jāpiešķir lielāka spēja ietekmēt «dalībvalstu īstenotu kaitniecisku nodokļu politiku». Minēti arī lielāki resursi ārpolitikai un drošībai.
Pilsoņus kaitina veto
Visas šīs izmaiņas, kas prasa arī ES pamatlīguma grozīšanu, tiek pamatotas ar sprādzienbīstamo situāciju Eiropā, Putinu un Trampu piedevām. Veto tiesības visu bremzē, bet «Eiropa, kas nepiedāvā risinājumus, pilsoņus kaitina», tā plenārsēdē vēstīja Elmars Broks - ziņotājs rezolūcijai «Par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu».
Tajā piedāvāts samazināt dalībvalstu līderu ietekmi, lai visi strīdīgie jautājumi netiktu automātiski atdoti Eiropadomei, kur tie parasti iestrēgst. Ierosināts sākt īstenot kopīgu aizsardzību un ieviest patvēruma meklētāju pastāvīgu un obligātu sadali. Latvija, jāatgādina, ir kategoriski pret.
Jārīkojas pretēji
Vēl trešais Eiropas Parlamenta ziņojums «Par Eurozonas budžeta kapacitāti» prasa izveidot īpašu fondu nebaltām dienām, ar obligātām dalībvalstu iemaksām, un jaunu iestādi eirozonas līdzekļu pārvaldei. Tātad par naudu, kuras jau tāpat pietrūkst, lemtu nevis Rīgā, Viļņā un Tallinā, bet Briselē.
Tiesa gan, nedz šajos, nedz arī citos parlamenta ziņojumos nav rosināts palielināt dalībvalstu iemaksas ES budžetā virs pašreizējā 1% no IKP. Nabadzīgajām valstīm naudas nav, bagātajām - žēl. Bet, kā secina Roberts Zīle:
«Nevar veidot federālu modeli, kā Verhofstads vēlas, ar mazu, mazu budžetu, kas neizlīdzina dzīves kvalitāti starp ES dalībvalstīm. Tā ka tas ir tāds bagāta Rietumeiropas politiķa sapnis.» Ko tad Eiropai darīt ar visu tās sprādzienbīstamo situāciju, Putinu un Trampu ieskaitot? Zīle iesaka «uztaisīt tūningu tai situācijai, kas jau ir». Iztikt bez revolūcijas ES uzbūvē un atdot nacionālajām valstīm atpakaļ lemšanu par vienkāršām lietām.