Eiropas Parlamenta deputāte, kandidāte uz Francijas prezidenta amatu Marina Lepēna, sākot ar šo mēnesi, saņems tikai aptuveni trešdaļu līdzšinējā atalgojuma. Šādas sankcijas pret viņu noteiktas, jo politiķe atteikusies noteiktajā termiņā atmaksāt gandrīz 300 000 eiro, ko, kā uzskata Briselē un Strasbūrā, ir izkrāpusi no Eiroparlamenta. Izmeklēšanā noskaidrots, ka vairāki viņas palīgi saņēmuši algu no šīs institūcijas, lai gan reāli strādājuši Parīzē – M. Lepēnas vadītās Nacionālās frontes galvenajā mītnē.
Reuters norāda, ka Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) izmeklēšanā noskaidrots, ka naudu no Eiroparlamenta budžeta nepamatoti saņēmuši arī vairāki citi parlamentārieši (nodarbinot fiktīvus palīgus, krāpjoties ar apmaksājamo izdevumu summām un tamlīdzīgi), taču, atšķirībā no M. Lepēnas, viņi to atzinuši un atmaksājuši izkrāptos līdzekļus.
48 gadus vecā M. Lepēna, kas tiek uzskatīta par vienu no favorītēm pavasarī gaidāmajās Francijas prezidenta vēlēšanās, šajā ziņā palikusi nelokāma.
Eiropas Parlaments bija devis M. Lepēnai laiku līdz 1. februārim, lai atmaksātu 298 497,87 eiro, un līdz 28. februārim, lai atmaksātu vēl 41 554 eiro, taču pirmo maksājuma termiņu politiķe jau ignorējusi. «Es nepakļaušos šai vajāšanai, šim vienpusējam lēmumam, ko bez pierādījumiem pieņēmuši mani politiskie oponenti, kuri pat nav vēlējušies nogaidīt līdz brīdim, kad savu spriedumu pasludinās tiesa, kurā esmu vērsusies,» viņas rakstisko paziņojumu citē Reuters.
Savukārt intervijā AFP M. Lepēna izteikusies vēl asāk: «Lai varētu kaut ko atmaksāt, man kaut kas bija nelikumīgi jāsaņem, bet mans vārds taču nav Fransuā Fijons.» Šādā veidā M. Lepēna vērsusies pret savu konservatīvo sāncensi prezidenta vēlēšanās, republikāņu partijas kandidātu F. Fijonu, kurš kopš pagājušās nedēļas nonācis skandāla epicentrā - atklājies, ka viņa sieva gadiem ilgi saņēmusi algu kā politiķa palīdze (kopumā nu jau ir runa par vairāk nekā 830 000 eiro), lai gan ir diezgan lielas aizdomas, ka reāli šos pienākumus nemaz nav pildījusi. Starp citu, France 24 vēsta, ka, izmeklēšanai paplašinoties, aizvien reālāka kļūst iespēja, ka F. Fijonam, kuram līdz šim bija lielas izredzes uz uzvaru vēlēšanās, nāksies tomēr atsaukt savu kandidatūru - republikāņu kuluāros jau runā par to, ka steigšus nepieciešams izstrādāt B plānu, kas ļautu līdz 17. martam partijai izvirzīt citu kandidātu.
Bet atgriežoties pie M. Lepēnas - viņas situācija tomēr ir atšķirīga, jo palīgi, kuri saņēmuši naudu Eiroparlamentā, nav bijuši nodarbināti pilnīgi fiktīvi. Parlamenta izmeklētājiem lielākās pretenzijas ir pret
M. Lepēnas palīdzes un biroja vadītājas Katerīnas Grizē darbību.
France 24 vēsta, ka viņa algu no Eiroparlamenta budžeta saņēmusi laikā no 2010. gada decembra līdz 2016. gada februārim, taču, kā secinājuši OLAF izmeklētāji, nav spējusi pierādīt, ka viņa šajā laikā lielākoties uzturējusies Briselē vai Strasbūrā un regulāri atradusies savā darba vietā. OLAF uzskata, ka visu šo laiku K. Grizē strādājusi Nacionālās frontes birojā Parīzē, tikai paretam ierodoties Eiroparlamentā, un šādā veidā pārkāpti ar šo institūciju noslēgtā darba līguma nosacījumi. M. Lepēnas advokāts gan uzsvēris, ka K. Grizē pildījusi M. Lepēnas palīdzes funkcijas un viņas fiziskās atrašanās vietai neesot būtiskas nozīmes, turklāt konkrētajā gadījumā «eiroparlamentārieša darbu ir ļoti sarežģīti nošķirt no lielas politiskās partijas līdera darba». Tas pats attiecas uz otru gadījumu - miesassarga Tjerī Ležjē algošanu. Ir tikai loģiski, ka laikā, kad M. Lepēna nav atradusies Briselē vai Strasbūrā, arī viņa tur nav bijis, jo miesassarga uzdevums taču ir apsargāt klientu, nevis sēdēt viņa oficiālajā darbavietā. AFP atgādina, ka M. Lepēnas juristi jau pagājušā gada rudenī tiesā apstrīdēja OLAF izdarītos secinājumus, un tieši uz šo tiesas prāvu, kurā sprieduma vēl nav, atsaukusies politiķe. Tajā pašā laikā Francijas tiesā pret viņu ir uzsākta arī cita ar palīgu algošanu saistīta lieta - par krāpšanu.
Tomēr Eiroparlaments nekavēsies sodīt M. Lepēnu, un jau šomēnes viņas algas čeks būs par aptuveni 7000-8000 eiro mazāks nekā ierasts, un uz rokas politiķe saņems aptuveni 3000 eiro. Šādas sankcijas turpināsies, līdz no M. Lepēnas tiks atgūta visa naudas summa, ko viņai pieprasīts atmaksāt. Līdz vakardienas pievakarei nedz pati M. Lepēna, nedz viņas juristi nav snieguši informāciju, vai un kādā veidā M. Lepēna gatavojas apstrīdēt lēmumu, taču, visticamāk, tas notiks. Francijas mediji atgādina, ka Nacionālās frontes finansiālā situācija nav spīdoša un priekšvēlēšanu kampaņas gaidās tai jāskaita katrs eirocents.