FM mudina ministrijas pasteigties ES fondu projektu izpildi

Otrdien, 13.decembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumā tika uzsvērti 2016. gada sasniegumi valdības lēmumu pieņemšanā par ES fondu investīciju nosacījumiem, gada laikā dodot zaļo gaismu 2,5 miljardu eiro investīcijām dažādās nozarēs līdz pat 2023. gadam.

Vienlaikus ziņojumā atzīts, ka vēl šī gada plānā ir pieņemt lēmumu attiecībā uz finansiāli apjomīgām, kā arī tautsaimniecībai un sociālajai labklājībai nozīmīgām investīcijām dzelzceļa elektrifikācijā un veselības infrastruktūrā, kam no ES fondiem vien paredzēta puse miljarda eiro. Līdz ar to Satiksmes ministrijai un Veselības ministrijai valdībā lēmumu pieņemšanai jāiesniedz informatīvie ziņojumi un attiecīgie saistošie MK noteikumi. Veselības infrastruktūras jautājumus plānots lemt pēdējā š.g. valdības sēdē, bet elektrifikācijas projekta jautājumu - nākamā gada sākumā.

Tāpat 2017.gadā pēc iespējas drīzāk nozaru ministrijām ir jāvirza valdības lēmumiem 2016. gadā neizpildītie, kavētie MK noteikumi investīcijām Torņakalna transporta mezglā, starptautiskajā sadarbībā izglītības un zinātnes jomā, siltumtīklu energoefektivitātē un ārstu piesaistē reģionos. Tādēļ Finanšu ministrija nerimstoši aicina atbildīgās ministrijas pievērst uzmanību kavēto MK noteikumu virzībai, izmantojot Finanšu ministrijas palīdzību, kad iespējams.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka turpmākie ES fondu ieviešanas izaicinājumi 2017. gadā būs paātrināt nu jau nākamo posmu - projektu ieviešanu un finanšu plūsmu, turpinot jau šobrīd uzrādīto ļoti labo startu un tempu projektu atlasēs un līgumu slēgšanā par projektu īstenošanu. Arī no projektu īstenotājiem tiek sagaidīta atbildīga projektu ieviešana gan solītajos termiņos, gan rezultātu sasniegšanā. Neapšaubāmi, kā liecina līdzšinējā projektu ieviešanas pieredze, nākamajā gadā gan atbildīgajiem ekspertiem, gan valdībai kopumā būs jānodrošina operatīva risku pārvaldība un spēja būt pietiekami elastīgiem. ES fondu ieviešanu var ietekmēt dažādi ārējie apstākļi, tādēļ jābūt gatavībai pieņemt lēmumus, veicinot vai reaģējot uz projektu ieviešanas gaitas rezultātiem.

Attiecībā uz līdzšinējo ES fondu ieviešanas progresu statistika liecina, ka līdz š.g. 12. decembrim ir apstiprināti MK noteikumi par 80,7% no kopējā ES fondu finansējuma summas 3,6 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi projektu atlases par vairāk nekā 2,7 miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Projektu atlašu posms kļūst arvien aktīvāks un dinamiskāks - vienlaicīgi projektu pieņemšana notiek pat 20 atlasēs, kas nozīmē arī drīzumā pieaugošu ES fondu projektu īstenošanu un naudas plūsmu.

Atlašu ietvaros CFLA izvērtējusi un apstiprinājusi 179 projektu iesniegumus - tajos paredzētais kopējais finansējums pārsniedz 1,6 miljardus eiro. Savukārt projektu līgumus CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi jau par 1,2 miljardiem no Latvijai šajā plānošanas periodā pieejamā ES fondu atbalsta. Š.g. decembrī līdz 12. datumam vien noslēgti projektu līgumi ar 18,6 miljonu eiro kopsummu. Līdz 12.decembrim projektos saņemti maksājumi par 5% ES fondu investīciju jeb 229 miljoniem eiro.

Finanšu ministrija arī turpmāk turpinās iesākto labo praksi valdības un sabiedrības regulārā informēšanā par gada plānu izpildes sniegumu un sniedzot priekšlikumus. Regulāra informācijas sniegšana MK ir efektīvs instruments valdības iespējamam atbalstam lēmumiem un rīcībai, kad nepieciešams. Finanšu ministrija sadarbībā ar CFLA un nozaru ministrijām šobrīd strādā pie detalizēta 2017. gada plāna gan investīciju uzsākšanai, gan finanšu un rezultātu rādītāju sasniegšanai, par ko plānots 2017. gada marta vidū informēt valdību.

Lai nodrošinātu sabiedrības informētību par ES fondu ieviešanas gaitu un iespēju pieņemt operatīvus lēmumus risku pārvaldības ietvaros, FM MK sniedz ikmēneša operatīvo informāciju par ES Kohēzijas politikas fondu ieviešanas plāna izpildi, kā arī reizi pusgadā - informatīvo ziņojumu par investīciju progresu, minot būtiskas problēmas ES fondu ieviešanā un sniedzot priekšlikumus to risinājumiem. Papildus, sākot ar 2016. gadu, ES fondu vadošā iestāde katru ceturksni Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai iesniedz pārskatus par ES fondu investīciju progresu.

Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz š.g. novembrim atrodams ES fondu mājaslapā.

ES fondu mājaslapā un CFLA mājaslapā esošais pieejamā atbalsta meklētājs sniedz iespēju atrast savai jomai pieejamo ES fondu finansējumu. CFLA mājaslapā ir pieejama arī informācija par visām ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda projektu atlasēm.

Informāciju par komersantiem pieejamo ES fondu atbalstu finanšu instrumentu formā sniedz Attīstības finanšu institūcija "Altum". Informāciju par ES atbalstu lauksaimniecībai, lauku attīstībai, tūrismam un zivsaimniecībai sniedz Lauku atbalsta dienests.