Drošība, labklājība un labas nākotnes piedāvājums Eiropas jauniešiem – šādas bijušas galvenās tēmas Bratislavā notikušajā Eiropas Savienības līderu samitā, uz kuru šoreiz nebija aicināta Lielbritānijas premjerministre.
Politologi atzīst, ka šis lielā mērā bijis simbolisks pasākums, kura mērķis bija demonstrēt ES vienotību pēc Brexit balsojuma, tādēļ svarīgas tēmas, kurās dalībvalstīm ir atšķirīgs viedoklis, vienkārši apietas, bet jaunā ceļu karte, kas jāapstiprina nākamo sešu mēnešu laikā, ir pārpilna ar ļoti izplūdušiem un neskaidriem formulējumiem.
Lēmums par 27 dalībvalstu līderu pulcēšanos Bratislavā tika pieņemts vasarā, īsi pēc Lielbritānijā notikušā referenduma, kurā vairākums nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, atgādina Reuters. Tolaik bija domāts, ka Bratislavas samitā jau diezgan konkrēti varēs spriest par ES attīstības ceļu pēc britu izstāšanās jeb Brexit, taču Lielbritānija līdz pat šim brīdim nav oficiāli paziņojusi par gaidāmo izstāšanos un negrasās to darīt līdz gada nogalei. Tas nozīmē, ka nekādas sarunas par izstāšanās nosacījumiem nav sākušās un samita dalībniekiem to gaitu apspriest neizdevās. Tiesa, kuluāros dažādi minējumi un vēlmes par to, kā vajadzētu noritēt Lielbritānijas aiziešanai no savienības, esot izskanējuši diezgan plaši.
Vispārējo noskaņojumu neilgi pirms samita labi raksturojusi Vācijas kanclere Angela Merkele, paziņojot, ka «ES pašlaik ir kritiskā situācijā», bet jau pēc diezgan depresīvā gaisotnē aizritējušās tikšanās Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks izteicies, ka tās jaukākais brīdis bijis izbraukums ar kuģīti pa Donavu. Vācu radiostacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa norāda, ka samita galvenais iznākums ir tas, ka Vācija un Francija pēc neilga apmulsuma un minstināšanās brīža atkal demonstrējušas gatavību kopīgi uzņemties vadošo lomu Eiropas Savienībā. To apliecinājis fakts, ka uz samita noslēguma preses konferenci tikuši deleģēti tieši šo valstu līderi - A. Merkele un Fransuā Olands. «Visas Eiropas problēmas viena samita laikā nav iespējams atrisināt. Taču mums ir ar darbiem jāapliecina, ka spējam risināt drošības problēmas, apkarot terorismu, sadarboties aizsardzības jomā,» A. Merkeles sacīto citē Euronews. Vācijas līdere pieminējusi arī konkrētu sasniegumu - panākta vienošanās piešķirt Bulgārijai 106 miljonus eiro, lai tā varētu efektīvāk kontrolēt robežu ar Turciju. Plānots, ka atlikušos 54 miljonus eiro, ko lūgusi Bulgārija, tai piešķirs Eiropas Komisija. A. Merkele un F. Olands uzsvēruši nepieciešamību dalībvalstīm ciešāk sadarboties drošības jomā, aicinot šim mērķim veidot vienotu struktūru. Turklāt Vācijas kanclere neesot strikti noraidījusi Ungārijas ideju par elastīgāku solidaritāti, kas paredz - tās valstis, kas nevēlas uzņemt lielu skaitu migrantu, var dot savu artavu ar lielākiem ieguldījumiem robežu apsardzē.
Migrācijas jeb bēgļu tēma gan joprojām ir pietiekami karsta un domstarpības par to gana lielas. BBC atgādina, ka bēdīgi slavenais Žana Kloda Junkera bēgļu kvotu plāns joprojām ir tikai uz papīra - gandrīz gadu pēc tā apstiprināšanas jaunas mājvietas atraduši pāris tūkstoši no 160 000 Itāliju un Grieķiju sasniegušajiem reģistrētajiem migrantiem. Jau pēc samita beigām Itālijas premjers Mateo Renci nikni sacījis, ka esot neapmierināts ar tā rezultātiem, jo Itālija atkal pamesta viena ar tās problēmām - migrantiem, kuri turpina šķērsot Vidusjūru, un ekonomisko panīkumu. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka nav īsti skaidrs, vai M. Renci bijis aizvainots par to, ka nav aicināts uz noslēguma preses konferenci, vai arī apzināti to ignorējis, tādējādi paužot sašutumu par samitā lemto. Īsti priecīgs nav bijis arī Ungārijas premjers Viktors Orbans, kurš cerējis, ka beidzot varētu vienoties par maksimālo migrantu skaitu, ko gada laikā var uzņemt ES, un viņa kolēģis no Grieķijas Aleksis Ciprs, kurš šķendējies, ka ES fiskālie noteikumi turpina žņaugt Grieķijas ekonomiku. Kāds no diplomātiem, kurš vēlējies palikt anonīms, izteicies, ka šis bijis kārtējais «tukšais» samits, jo, neraugoties uz garajām runām, tā arī nav kļuvis skaidrs, kas visiem kopā (vai katram atsevišķi) būtu jādara, lai panāktu ES atgriešanos uz uzplaukuma ceļa.