Migrācijas krīze uzbriest pagaidu risinājumos

Pēdējā Eiroparlamenta plenārsesija nav izraisījusi revolucionārus pavērsienus globālās migrācijas krīzes pārvarēšanā. Joprojām tikai īstermiņa redzējums un pagaidu risinājumi.

Ir iedots vēl nedaudz naudas – 100 miljoni eiro migrantu aprūpei un divi miljoni Eiropolam, lai no patvēruma meklētāju straumes izķeksētu noziedzniekus un teroristus. Apspriesta riskantā ES Padomes vienošanās ar autoritāro Turciju, konstatējot, ka nekā labāka ko piedāvāt parlamentam nav. Pieņemta rezolūcija par «visaptverošu» pieeju, kuras jēga ir slīkstošo migrantu glābšana un izkliedēšana pa Eiropu. Dalībvalstīm uzdots vākt visu lidmašīnu pasažieru datus teroristu izskaitļošanai. Bet ko darīt tālāk? Arī parlamentāriešu viedokļi kļūst arvien radikālāki – vieni prasa totāli iežogot Eiropu un visus svešos izmest laukā. Otri – atvērt durvis katram, pat ekonomiskajiem migrantiem. Savukārt mērenie aicina saglabāt vēsu prātu un turpināt diskusijas. No migrantiem izvairīties nevar, bet arī viņu uzspiešana dalībvalstu sabiedrībām būtu nepareiza. Neatkarīgā aicināja uz sarunu Polijas parlamentārieti no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas Mihailu Boniju. Mūsu valstis jau pašlaik vieno kopīgs nelegāls migrācijas ceļš. Vjetnamieši, šķērsojot Latvijas zaļo robežu, tālāk dodas uz Poliju, kur sāk legālu dzīvi. Pastāv iespēja, ka cilvēku kontrabandisti vjetnamiešu iemīto taku varētu izmantot arī Āfrikas laimes meklētāju pārvietošanai uz Eiropu, jo Balkānu ceļš kļūst arvien sarežģītāk veicams.

– Migrācijas plūsma pārvirzīsies uz Austrumeiropu?

– Viss atkarīgs no definīcijas. Ja runājam par migrāciju, saistītu ar ekonomikas vajadzībām, tas ir pašsaprotami. Piemēram, Polijas darba tirgū jau tagad legāli reģistrēti 500 000 ukraiņu, un tas ir normāli. Mūsu bezdarba līmenis ir 8%, kas salīdzinājumā ar Eiropas vidusmēra statistiku nav slikti. Un viņi nav drauds Polijas darba tirgum. Savukārt, ja runājam par bēgļiem, tur gan ir zināmas problēmas – saistītas ar kultūru atšķirībām. Poļu cilvēki ir atvērti ukraiņiem, jo mūsu starpā ir daudz līdzīgā, kopīga vēsture, kopīgs mantojums. Bet poļi nav atvērti cilvēkiem no musulmaņu un Āfrikas valstīm. Mēs baidāmies citas kultūras ļaužu, un tas ir politiķu pienākums risināt šo problēmu. Tas nozīmē izglītošanu, atbalstu, debates par toleranci. Nākotnē mums vienkārši nāksies būt atvērtākiem, bet pašlaik tas ir grūti.

– Tad ko darīt, ja šī plūsma nāk pāri mūsu valstīm?

– Ja mēs runājam par bēgļiem un legālo migrāciju uz Eiropu...

– Mēs runājam par nelegālo migrāciju!

– Ā, nelegālā migrācija ir jānovērš. Tas ir ļoti svarīgi. Domāju, pašlaik esam kļuvuši vienotāki, domājot par mūsu ārējo robežu aizsardzību un kontroli.

– Jāceļ žogi?

– Nē, to es neatbalstu. Žogi bija kļūda – albāņu, austriešu kļūda. Legālā kontrole nozīmē, ka mums nepieciešami viedi robežkontroles rīki. Brīvāk jāapmainās ar informāciju. Problēma ir, piemēram, tā, ka pašlaik dalībvalstīm nav obligāti jāapmainās ar Šengenas informāciju. Tas jāmaina. Tāpat vajadzīga kopīga robežu monitoringa sistēma reālā laikā, lietojot digitālos rīkus. Un mums arī jāievieš biometriskās prasības, kas saistītas ar pasēm un ID kartēm. Kāpēc? Jo ir jānoskaidro, kas ierodas Eiropā. Tāpēc arī visi šie Eiropas institūciju centieni – arī debates par krasta apsardzi, kur ziņotājs ir Artis Pabriks no Latvijas. Tas ir svarīgi. Mums nepieciešami rīki, lai padarītu mūsu robežas kontrolētākas. Bet nelegālā migrācija ir tikai viena problēmas puse. Otra ir bēgļi. Jāsaprot, ka šie cilvēki bēg no briesmīgas situācijas. Mums jābūt viņiem atvērtiem.

– Jūs atbalstāt obligāto bēgļu sadales mehānismu?

– Pirmkārt, ir jānodrošina valstu solidaritāte. Ja dažas valstis ir pret obligāto kvotu ieviešanu, jāstrādā pie atvērtākiem risinājumiem. Lai valstis varētu piedalīties, bet ne obligāto kvotu kārtībā. Varbūt ar mazāku uzņemto skaitu. Iepriekšējā Polijas valdība pagājušajā gadā ir izlēmusi uzņemt daļu bēgļu. Šis ir morāls pienākums, un esmu pret to, ko runā daži cilvēki mūsu jaunajā valdībā – ka neesam gatavi. Cits jautājums ir, kā to pareizi organizēt.

Ja pareizi atceros starp 2006. un 2012. gadu aptuveni 7 miljoni migrantu pārcēlās uz Eiropu. Viņi strādā un padara mūsu IKP lielāku. Viņi ir svarīgi mūsu darba tirgum, jo esam novecojoša sabiedrība. Ja vēlamies labāk funkcionējošu darba tirgu, ja vēlamies atrisināt demogrāfijas problēmas, mums jābūt atvērtiem legālai migrācijas plūsmai. Bet šis process jāmenedžē. Eiropas Parlaments vakar apstiprināja visaptverošu pieeju migrācijai. Ziņojums parāda, ka vēl daudzas lietas darāmas. Skaidra legālā migrācija, nelegālās migrācijas apturēšana, bēgļu izvietošana: tie ir izaicinājumi. Bet, ja runājam tieši par poļu attieksmi, ir ļoti svarīgi izglītot cilvēkus, runāt ar viņiem. Kā teica pāvests Francisks – bēgļi ir cilvēki, un mums jāveido cilvēciska sapratne.

– Jūs runājat tikai par bēgļiem vai arī par ekonomiskajiem migrantiem?

– Arī migrantiem. Ja skatāmies uz migrantiem kā cilvēkiem, kas ir ārpus mūsu kopīgās kultūras pieredzes – piemēram, Polijā, mums ir daudz vjetnamiešu. Varšavā vien 150 000 vjetnamiešu, septiņi procenti no galvaspilsētas iedzīvotājiem!

– Viņi Polijā atrodas legāli? Cauri Latvijai viņi nāk nelegāli.

– Jā, legāli. Daudziem no viņiem ir Polijas pilsonība. Lielākā plūsma bija pirms divdesmit gadiem. Varbūt iepriekšēju zināšanu dēļ – daudzi no Vjetnamas studēja Polijā 60. un 70. gados. Viņiem ir vēsturiska pieredze. Turklāt vairākums ir katoļi, tāpēc mums nav kultūras barjeru. Skolās viņi apgūst poļu valodu, poļu kultūru. Labi, mums jābūt atvērtiem visām reliģijām, visām kultūrām. Bet, ja tā ir problēma sabiedrībai, kaut ko uzspiest ir vienkārši neproduktīvi. Mums jāturpina strādāt ar sabiedrību, soli pa solim.

– Tādā gadījumā obligātais mehānisms būtu kļūda!

– Jā, obligātums ir problēma, sabiedrības to nesaprot un nepieņem. Tāpēc, manuprāt, jāsāk ar mazāku skaitu bēgļu. Jāstrādā ar viņiem un vienlaikus jāīsteno ilgtermiņa izglītojoši pasākumi cilvēku attieksmes maiņai. Protams, Eiropai problemātisks aspekts ir tas, ka 2015. gadā vienlaikus ar lielo bēgļu straumi notika teroristu uzbrukumi. Bet es nepiekrītu cilvēkiem, kuri saka, ka bēgļi ir terorisma cēlonis. Jūs jau zināt, ka Beļģijā, piemēram, galvenie teroristi bija beiguši katoļu skolas. Tātad mums jābūt piesardzīgiem savos vērtējumos, tomēr – arī jāsaprot sabiedrības bailes. Ja kādās valstīs bēgļu sadales kvotas netiek akceptētas, jādiskutē tālāk un jācenšas pārliecināt – kā tas notika Polijā. Novecojošai sabiedrībai ir nepieciešami cilvēki, kas gatavi strādāt – ja vēlamies Eiropā saglabāt demogrāfisko balansu un izvairīties no sociālā nodrošinājuma sistēmas sabrukuma.

Raksturīgi viedokļi Eiropas Parlamentā

Knuts Flekenšteins

(Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse):

– Nevar iestāties Eiropas Savienībā, pieņemt tās labdarības pakalpojumus, bet atteikties dalīties grūtībās.

Mateo Salvini

(Nāciju un brīvības Eiropa):

– Jūs vēlaties importēt miljoniem cilvēku lielu darbaspēku! Savukārt par 20 miljoniem ES bezdarbnieku neviens nerūpējas.

Judīte Sargentīni

(Zaļo un Eiropas Brīvā apvienība):

– Ir jāļauj ienākt cilvēkiem no trešajām valstīm.

Iveta Grigule

(Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība):

– Nepieciešams pilnībā slēgt Eiropas Savienības ārējo robežu patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Peters Lundgrēns

(Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa):

– Esmu pret muļķībām, kas tiek sacerētas šinī namā!