Eiropas Parlaments pasludina totālu viesmīlību

Veco dokumentu labošanas sesija, tā īsumā tiek raksturota šī nedēļa Eiropas Parlamentā: dienaskārtībā tie paši migranti, terorisms un riski, tikai pēc Briseles notikumiem – eiroparlamentāriešu runas ietērptas sēru noformējumā, bet idejas migrantu aprūpē kļuvušas vēl radikālākas.

Vakar parlamenta apstiprinātajā ziņojumā Par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā pamatā ietvertas tās pašas lietas, par ko Eiropas Savienības institūcijas runājušas jau pirms gada.

Migrantu aprūpes plāns

Visi nabadziņi, kas nejauši vai ar nolūku izkāpuši no laivas Vidusjūrā, ir jāizglābj par katru cenu. Līdzšinējā kārtība, ka par katru migrantu atbildība jāuzņemas pirmajai valstij, kurā viņš ienācis, ir atceļama, un ieviešams obligāts bēgļu pārdales mehānisms, kas ļautu ignorēt nacionālo valstu iebildes. Parlaments konstatē, ka ir «palielinājusies nelikumīga ieceļošana pa jūru un satraucoši ir pieaudzis jūrā bojāgājušo skaits, un vēl aizvien Eiropa nereaģē pietiekami efektīvi», ka «dzīvību glābšanai ir jābūt galvenajai prioritātei». Naudu nedrīkst pārdalīt par labu militārām operācijām, kas būtu vērstas uz migrācijas apturēšanu.

Uzstājoties plenārsesijas debatēs rezolūcijas līdzautore Kashetu Kienge pavēstīja: «Migrācija nav jāapkaro, migrācija ir jāpārvalda!» Un nav brīnums, ka viņa tā uzskata, jo ir no Maltas, kas arī saskārusies ar migrantu plūdiem, un tāpēc Eiropas līmeņa pieeja esot jābalsta solidaritātē un atbildības dalīšanā. Rezolūciju pieņēma ar 459 balsīm par, 206 pret, 52 parlamentāriešiem atturoties.

Taču šis nav likumdošanas dokuments, un galīgajai rezolūcijai ir vien rekomendējošs raksturs. Daudz lielākas briesmas nacionālajām valstīm top Eiropas Komisijā, proti, obligātais migrantu pārdales mehānisms, un tas būs reāls drauds arī Latvijai.

Nepaceļams mērķis

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle atzīst: «Mēs nezinām, kas būs konkrētajos projektos.» Taču ir indikācijas, ka mehānisms plānots vēl radikālāks, nekā pērn apkarotais. Tā mērķis būs izveidot sistēmu, kas ļautu brīvprātīgi noturēt migrantus tieši tajās valstīs, uz kurām viņi pārvietoti. Lai dzīve jebkurā valstī viņiem būtu vienādi laba un nodrošināta. Tas nozīmē, ka visās valstīs būs jāievieš vienādas procedūras un arī vienādi pabalsti. «Bet tas ir nepaceļams mērķis, jo Latvija nevarēs nodrošināt tādus apstākļus kā Vācija.» Turklāt tad diskriminēti tiktu vietējie iedzīvotāji – jebkurš migrants būtu bagātāks, jo savējiem trūkumcietējiem drīkstēs maksāt pa vecam – grašus. Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets gan arī nepiekrīt obligātajam mehānismam, un brīvprātības principa saglabāšana iekļauta valdības deklarācijā. Protams, viena Latvija neko daudz spirināties pretī Vācijai nevarēs, bet, kooperējoties ar Višegradas valstīm, varētu mēģināt.

Jāapstādina karš

Kaut gan formāli vakar parlamentā pieņemtā rezolūcija pēc sava statusa tāda rekomendācija kosmosā vien ir, tomēr komplektā ar dokumentiem, kas tiek gatavoti Eiropas Komisijā, tai var izrādīties visai nopietna loma. Debatējot ar neapmierinātām nacionālajām valstīm Eiropadomē, komisijas prezidents Žans Klods Junkers varēs uzlikt parlamenta rezolūciju galdā un teikt: lūk, mums ir pilnīgs Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalsts, jo tieši viņus reprezentē parlaments.

Ne velti prezidents Junkers vakar parlamentāriešus brīdināja, ka komisijai būs nepieciešams parlamenta atbalsts visiem tās ierosinājumiem. Tostarp plānotajiem pasākumiem cīņai pret terorismu. Šobrīd finiša stadijā ir iecere par aviācijas pasažieru datu reģistra izveidi. Mūsu eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka gan brāķē to laukā – tas būšot tikai tāds cīņas ķeksītis, jo teroristi jau pārsvarā ar mašīnām un vilcieniem braukājot. Īstā metode, kas ļautu tikt galā gan ar migrantu plūdiem, gan terorismu esot cita: «Jāapstādina karš.».