NEAPŠAUBA: Migrācija iet roku rokā ar terorismu
 
©Scanpix

Oficiālie dati liecina, ka šogad Eiropas Savienībā (ES) nelegāli iekļuvuši 900 000 migrantu. Vācieši lēšot, ka patiesais skaitlis varētu būt pat pusotra miljona. Un nu jau neviens vairs neapšauba, ka migrācija iet roku rokā ar terorismu. Līdztekus migrantu viesmīlības politikai Eiropas atbildes mēģinājums uz migrācijas plūdu nestajiem riskiem būs jauna ES globālā stratēģija ārējā un drošības politikā.

Bēgļu laivās sēž tiklab kara bēgļi, kā labākas algas meklētāji un arī Islāma valsts kaujinieki. Tāpēc Eiropas Savienība centīsies izveidot jaunu pieeju drošības jautājumiem. Dokumenti top vienlaikus Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā, kur lēmumprojekta atbildīgā ziņotāja ir Latvijas parlamentāriete Sandra Kalniete.

Diplomātijai priekšroka

Darba kārtībā drīzumā nonāks vairāki jautājumi, par ko politiķiem un valstīm lauzt šķēpus. Pirmkārt, ES vērtības – demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesību ievērošana – Eiropas drošības stratēģijā vairs nebūs galvenais kritērijs attiecībās ar apkārtējām valstīm. Noteicošās būs kopīgas intereses, nevis tas, kāpēc tā vai cita valsts liek aiz restēm žurnālistus vai sievietes par cilvēkiem neuzskata. Kopīgam karam Sīrijā ES var vienoties arī ar Krieviju un Saūda Arābiju. S. Kalniete gan skaidro, ka šī nav atteikšanās no vērtībām, bet diplomātijas pragmatisms. Taču skaidrs, ka pret to iebildīšot abu spārnu populisti.

Jaunās ES drošības stratēģijas uzmetumā kā viena no prioritātēm noteikta ES valstu, sabiedrību un vērtību aizsardzība. Miers jānodrošina gan Eiropas iekšienē, gan apkārtējā telpā. Tāpēc piedāvāts attīstīt Eiropas bruņotos spēkus līdztekus Ziemeļatlantijas aliansei. Iepriekš Latvija pret šādu ideju kategoriski iebilda. Aizsardzības ministrijas bažas var saprast. Mūsu armija ir tik maza, ka knapi nosedz jau esošās saistības un misijas. Nelielai ilustrācijai: pēc Parīzes terora aktiem Francija gluži kā pasmejoties palūdza, vai Latvija nevarētu nodrošināt kaujas iznīcinātāju degvielas uzpildes gaisā. Latvija pasmējās atpakaļ – aizsūtīja uz Mali dažus virsniekus darbam štābā.

Kurš lems puikām mirt?

Tomēr drošības situācija Eiropā radikāli mainās, un, kā atzīst eiroparlamentāriete S. Kalniete, romantiskais pieņēmums, ka apkārt Eiropai esošās valstis pašas tieksies uz ES demokrātijas modeli, ir apgāzts. Amerikas Savienotās Valstis pašlaik vairāk interesē Āzijas reģions nekā Eiropa. Tas nozīmē, ka ES valstīm jāaizsargā sevi pašām. Taču iebildumi varētu nākt arī no krietni spēcīgākām dalībvalstīm. Kā neoficiāli skaidroja kāda Briseles amatpersona, šis varētu būt visai jutīgs jautājums, jo skar valstu suverenitāti: kurš ES pieņems lēmumu, ka mūsu puikām jābrauc uz kaut kurieni mirt.

Jaunā drošības stratēģija nav vienīgais dokuments, pie kura pašlaik strādā Eiropas institūcijās. Dublinas noteikumus, kas paģēr migrantiem reģistrēties pirmajā šķērsotajā Eiropas valstī, plānots atcelt. Bet vietā nāks valstīm obligāta migrantu kvotu sistēma, par ko Neatkarīgā plašāk rakstīja vakar. Nepieciešama arī uzlabota ES ārējo robežu aizsardzības sistēma. Pašlaik tiek veidots drošo valstu saraksts, no kurām nākošie migranti ir automātiski sūtāmi atpakaļ. Bet arī tas top garās diskusijās. Kā piemēru likumprojekta atbildīgā ziņotāja Silvija Gulamī min Ganu. Puse ES dalībvalstu uzskata, ka tā ierindojama drošo valstu sarakstā, bet otra, ka Gana ir droša tikai vīriešiem.

Ieskaitīti tumsas spēkos

Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras aplēsēm pēdējos gados pasaulē uzliesmojuši 50 jauni konflikti un to rezultātā 600 miljoni cilvēku devušies klejojumos. Aģentūras Eiropas biroja pārstāve Sofija Magenisa vakar mediju seminārā vēstīja, ka ar šo krīzi ir iespējams tikt galā, ja vien valstis spēs solidāri reaģēt. Taču pagaidām izskatās, ka valstu domas dalās, un tas liek nervozēt Eiropas institūciju līderiem. Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs pat pamanījies jau teju apbērēt ES. Arī seminārā viņš daudz runāja par tumšajiem spēkiem, kas cīnās pret ES. Sadusmojās uz slovēņu žurnālisti, kas tikai konstatēja, ka Eiropas centieni integrēt svešu reliģiju cilvēkus ir izgāzušies. Prezidents Šulcs norādīja, ka bēgļu kvotu mehānisms var darboties tikai tad, ja tajā piedalās katra ES valsts. Tātad noprotams, ka arī Latvija ir viens no Šulca atmaskotajiem tumsas spēkiem, jo pagaidām piekritusi tikai vienreizējai migrantu pārdalei.