Šulcs: ES nav cietoksnis
Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs, kas pārstāv vācu sociāldemokrātus (SPD), šodien tikšanās laikā ar žurnālistiem atzina, ka viņa politiskajā dzīvē nekad nav bijis tik stipras sajūtas, ka Eiropas integrācija nevirzās uz priekšu, jo pastāv spēki, kuri nevēlas redzēt stipru Eiropas Savienību (ES).
Šulcs, kurš otrdien laikrakstā "Die Welt" brīdināja, ka ES draud izjukšana un bloka atbalstītājiem ir jācīnās, lai to saglabātu, norādīja, ka pastāv stipri spēki, kuri vēlas, lai vairāki notikumi virzās atpakaļgaitā. "Migrācija ir viens no šādiem izaicinājumiem. Šie spēki bieži vien saka, ka nepieciešams nevis kopējs ES risinājums, bet nacionāls. Manā ieskatā, tas ir dramatisks risinājums," viņš atzina.
Tāpat EP prezidents atkārtoja, ka nedrīkstētu būt situācija, ka kādai valstij vienai pašai jāuzņemas bēgļu krīzes risināšanas slogs, vēlreiz uzsverot, ka to iesējams paveikt tikai visai ES kopā. Šulcs arī norādīja, ka katrs patvēruma meklētāja gadījums ir rūpīgi jāizvērtē, taču tiem cilvēkiem, kuri bēg no brutalitātes, būtu jānodrošina iespēja palikt Eiropā.
Šulcs arī norādīja, ka bēgļiem ir tiesības būt aizsargātiem vienādi labi neatkarīgi no valsts, kurā tie ir ieradušies, piebilstot, ka ES nav cietoksnis, lai arī atsevišķas valstis tā sāk uzvesties. EP prezidents gan uzslavēja Vācijas un Zviedrijas attieksmi pret patvēruma meklētājiem.
Tāpat EP prezidents prognozēja, ka migrantu skaits nesamazināsies, līdz situācija vairākās valstīs, no kurām bēg šie cilvēki, neuzlabosies. Viņš arī deva mājienus, ka, viņaprāt, kvotu sistēma varētu būt situācijas uzlabojums, taču šajā ziņā vairākas dalībvalstis būtu jāpārliecina. Šulcs arī norādīja, ka atsevišķām dalībvalstīm uzņemamo cilvēku skaitu varētu samazināt, pamatojoties uz nopietniem iemesliem, kurus viņš neminēja, taču piebilda, ka pilnībā izvairīties no tā nevarētu.
Runājot par Šengenas zonu, Šulcs atzina, ka personīgi nevēlētos redzēt robežkontroles atjaunošanu, kas būtiski ietekmētu vienu no ES brīvībām. "Tā vietā mums ir nepieciešama efektīva ārējās robežas aizsardzība," viņš uzsvēra.
Šulcs iepriekš atzina, ka neviens nevar pateikt, vai ES šajā formā pastāvēs pēc desmit gadiem. "Ja mēs to vēlamies, mums par to ļoti stipri jācīnās," viņš sacīja.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 891 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.