Līdz šā gada beigām Eiropas Savienība varētu pieņemt lēmumus par kopējās robežapsardzes aģentūras Frontex stiprināšanu un ārējo robežu stingrāku apsargāšanu, kā arī veikt korekcijas Šengenas līgumā, kas ļautu valstīm ārkārtas situāciju gadījumos ieviest robežkontroli pat uz laiku līdz diviem gadiem. Tie ir ārkārtas pasākumi, kas veicami migrantu krīzes dēļ, jo alternatīva esot tikai viena – atteikšanās no Šengenas zonas kā tādas.
«Mēs esam nonākuši situācijā, kad vienkāršu atbilžu vairs nav... Ir palikušas tikai sliktas izvēles iespējas. Tās ir iespējas, kas būs sāpīgas, kas liks pārkāpt tabu un rīkoties tā, kā mēs instinktīvi nevēlētos. Šī atbildība tagad gulstas uz mūsu līderiem,» pēc piektdien Briselē notikušās ES iekšlietu un tieslietu ministru apspriedes sarunā ar Financial Times sacījusi kāda ES amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma. Sanāksmē konkrēti lēmumi pieņemti nav, sagaidāms, ka tagad tiks apkopoti dažādi priekšlikumi, un pie šā jautājuma ES līderi atgriezīsies 17. decembra samitā.
AFP uzsver, ka Vācijas amatpersonas jau vairākus mēnešus atgādina – Šengenas zona ir apdraudēta, jo virkne valstu neizrādot pietiekamu ieinteresētību «solidāri» risināt migrantu krīzi. Ar solidāru risinājumu Vācija un citas turīgākās savienības valstis, kurās cenšas nokļūt lielākā daļa no Eiropu šogad nelegāli sasniegušajiem vairāk nekā 800 000 migrantu, saprot viņu sadalīšanu pa visām savienības valstīm. Vācijas kanclere Angela Merkele dedzīgi atbalstījusi Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera izstrādāto kvotu sistēmu, kurai piespiestas pievienoties gandrīz visas dalībvalstis. Taču pašlaik no 160 000 bēgļu, kurus divu gadu laikā no Grieķijas un Itālijas plānots pārvietot uz citām valstīm, jaunas mājvietas piemeklētas vien 159 cilvēkiem.
Beidzamās nedēļas laikā bažas par Šengenas zonas nākotni pauduši ne tikai Ž. K. Junkers un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms, piemēram, paziņojis, ka tādas valstis kā Vācija, Nīderlande, Austrija, Beļģija un Zviedrija varētu būt spiestas izveidot savu «mini Šengenu», uz kuras ārējām robežām atkal tiktu ieviesta pastāvīga dokumentu kontrole. «Starp šīm valstīm pārvietošanās paliktu tikpat brīva kā pašlaik,» norāda AFP. Tiesa, cik noprotams, šai idejai daudz atbalstītāju nav arī Rietumeiropā, bet pret to kategoriski iebildušas Višegradas grupas valstis (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija), kas nākušas klajā ar iniciatīvu Šengenas draugi, mudinot stiprināt ārējās robežas, lai nelegālie ieceļotāji tik vienkārši nevarētu iekļūt ES, nevis pēc tam strīdēties, kā viņus taisnīgāk sadalīt. Taču ir skaidrs, ka ikviena valsts galvenokārt cenšas aizstāvēt savas intereses un robežkontroles (vēl pagaidu un tikai atsevišķos karstajos punktos) atjaunošana starp Šengenas zonas dalībvalstīm nu jau uzskatāma par faktu, ar ko nāksies samierināties. ES līderiem būs vien jāapdomā, kā to atspoguļot juridiski nevainojami...
Medijos cirkulējušas arī baumas par spiedienu, ko uz Atēnām izdara Brisele, un pat draudiem izslēgt Grieķiju no Šengenas zonas. Grieķijai tika pārmesta nepietiekama centība ES ārējo robežu sargāšanā, un kompromisu izdevās panākt vien pēc tam, kad tika panākta vienošanās par Frontex līdzdalību Grieķijas un Maķedonijas robežas apsargāšanā. Nav gan īsti saprotams, kā tas palīdzēs risināt migrantu krīzi, jo šo robežu taču cenšas šķērsot nevis tie nelegāļi, kuri mēģina iekļūt ES, bet gan tie, kuri pamet bloka dalībvalsti – tiesa, ar nodomu vēlāk iekļūt ES valstī, kas ģeogrāfiski ir tuvāk Vācijai. Daudz svarīgāka būtu Grieķijas un Turcijas jūras robežas apsargāšana, taču, ņemot vērā to, cik Grieķijai piederošu salu ir pavisam netālu no Turcijas krastiem, iespējams, ar šo uzdevumu patiešām labāk tiks galā turku robežsargi – ja pirms nedēļas starp ES un Ankaru noslēgtā vienošanās nepaliks tikai uz papīra.
Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung raksta, ka Vācijas un Francijas iekšlietu ministri vērsušies EK ar iniciatīvu stiprināt Frontex lomu ES ārējo robežu aizsargāšanā. Viņi rosina šai aģentūrai piešķirt tiesības pašai pieņemt lēmumus, kad kāda dalībvalsts saviem spēkiem galā netiek. Reuters vēsta, ka šī ideja principiāli tiek atbalstīta, lai gan esot atsevišķas ES dalībvalstis, kas nevēloties deleģēt daļu savas suverenitātes Briselei. Tiekot apspriesta arī ideja veidot īpašus Eiropas robežapsardzes un krasta apsardzes spēkus, taču skeptiķi jau interesējušies, cik tas izmaksās un vai rezultāts nebūs tāds pats kā ar Frontex, kam trūkst gan tehnikas, gan darbinieku. Grieķijas Eiropas lietu ministrs Nikoss Ksidakis atgādinājis, ka kopš maija Grieķija vairākkārt lūgusi palīdzību Frontex, taču šī aģentūra 750 pieprasīto darbinieku vietā spējusi nodrošināt vien 350 cilvēku ierašanos (pēdējās dienās viņiem pievienojušies vēl 100), paziņojot, ka dalībvalstis nesteidzas atsaukties uz lūgumu deleģēt darbam Frontex savus speciālistus.