Jau drīzumā cilvēkiem, kuri izmanto Eiropas Savienības lidsabiedrību pakalpojumus, būs jāsaskaras ar to, ka visas viņu ceļojumu detaļas tiks fiksētas un šiem datiem varēs piekļūt ES valstu īpašie dienesti.
Ideja ieviest tā dēvēto Pasažieru vārdu protokolēšanas (PNR) sistēmu nav jauna, līdz šim to bija izdevies nobremzēt, pateicoties aktīvistiem, kuri rūpējas par privāto datu drošību, taču pēc Parīzē notikušajiem terora aktiem un bažām, ka līdzīgi uzbrukumi var atkārtoties citur Eiropā, no PNR ieviešanas, šķiet vairs neizvairīties.
«Es ceru, ka Eiropas Parlaments līdz šā gada beigām panāks vienošanos par efektīvu PNR ieviešanu,» šonedēļ paziņojis ES pretterorisma dienesta vadītājs Žilss de Keršovs, sarunā ar AFP norādot, ka šāda informācijas uzkrāšana ir ļoti nozīmīgs instruments cīņā pret terorisma draudiem. PNR ieviešana paredz, ka aviokompānijām jāuzglabā un pēc pirmā varas iestāžu pieprasījuma jānodod to rīcībā dati par pasažieriem – kad, no kurienes un uz kurieni cilvēks lidojis, kā maksājis par lidmašīnas biļeti, vai viņam ir bijusi bagāža, kādus savus kontaktus (tālruņa numuru, epasta adresi) viņš atstājis un tamlīdzīgi. Vairāku gadu garumā šis projekts bija iestrēdzis Eiroparlamentā, taču interneta ziņu vietne Politico.eu raksta, ka pašlaik tas strauji aktualizēts – šodien iecerētas kārtējās sarunas starp Eiroparlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un ir gaidāms, ka 15. decembrī beidzamajā sarunu raundā izdosies panākt vienošanos. Tas nozīmētu, ka balsojums varētu notikt nākamā gada sākumā, un deputāts no Lielbritānijas Timotijs Kērkhoups, kurš uzņēmies jaunā likumprojekta saskaņošanu, ir pārliecināts, ka to atbalstīs vairākums viņa kolēģu Eiroparlamentā. «Bailes no tā, ka teroristiem ir ļoti vienkārši ceļot, ir stimulējušas politiskos līderus izstrādāt likumprojektu, kas ļaus sekot līdzi aviācijas pasažieru plūsmai gan Eiropā, gan ārzemēs,» raksta Politico.eu.
Vairākas ļoti būtiskas plāna detaļas pagaidām vēl nav saskaņotas. Piemēram, nav izlemts, vai PNR programma tiks attiecināta tikai uz tiem reisiem, kas notiek starp ES valstu un trešo valstu pilsētām, vai arī uz aviopārvadājumiem savienības iekšienē – otrajā gadījumā, uz ko uzstāj Eiropas Padome, tiks uzkrāts ievērojami vairāk datu par savienības pilsoņiem. Pašlaik nav arī skaidrs, kā garantēt, lai šī privātā informācija, kas attiecas uz lidsabiedrību pasažieriem, nenonāktu nepareizās rokās un netiktu izmantota ļaunprātīgi. Vēl viens jautājums – cik ilgi īpašie dienesti ir tiesīgi uzglabāt datus par tiem pasažieriem, kuri kādā brīdī tiem likušies aizdomīgi. Cik saprotams, lidsabiedrībās informāciju plāno uzglabāt šifrētā veidā, taču, kad par kādu konkrētu pasažieri ziņas pieprasīs amatpersonas, viņa anonimitātes saglabāšana, protams, vairs nebūs iespējama. Eiroparlamenta deputāti bija uzskatījuši, ka šādas ziņas, ja aizdomas neapstiprinās, dzēšamas pēc mēneša, Eiropas Padome vēlas, lai tās tiktu saglabātas gadu, bet aktīvisti, kuri baidās par privāto datu noplūdi un ļaunprātīgu izmantošanu, vērš uzmanību uz to, ka būs ļoti grūti, ja ne neiespējami izveidot kontroles mehānismu, kas garantētu, ka dati patiešām tiek izdzēsti.
AFP atgādina, ka visi abu pušu argumenti jau ir dzirdēti kopš 2006. gada, kad Eiropas tiesa pasludināja par nelikumīgu ES un ASV noslēgto vienošanos par aviopasažieru datu apmaiņu. Pērn šī tiesa par nelikumīgu atzina arī Briseles pieņemto direktīvu par datu uzglabāšanu. Konkrētajā lēmumā runa bija par telekomunikāciju uzņēmumiem, taču PNR kritiķi norāda, ka šis pats princips ir attiecināms arī uz lidsabiedrībām. Gadījumā, ka Eiroparlaments apstiprinās likumprojektu, aktīvisti atkal ir gatavi iesniegt prasību tiesā. Starp citu, tā vēl nav pasludinājusi spriedumu citā lietā, kas attiecas uz aviopasažieru datu apmaiņu starp Kanādu un ES.