Tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuriem jau izdevies nokļūt Eiropā, pagājušās nedēļas nogalē steidza šķērsot Serbijas un Ungārijas robežu, ko Ungārijas varas iestādes solījušās no rītdienas slēgt.
Budapeštas pūliņi migrantu krīzes risināšanā nav izpelnījušies turīgāko ES valstu atzinību, jo vairāk tāpēc, ka Ungārija tāpat kā citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis iebildusi pret Eiropas Komisijas izstrādātajām obligātajām imigrantu uzņemšanas kvotām.
Pagājušonedēļ EK prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar plānu, kas paredz 160 000 nelegālo imigrantu, kuri jau sasnieguši Eiropu, sadalīšanu pa 22 ES dalībvalstīm – kvotas neattiecas uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju (šīs valstis drīkst nepiedalīties kopējā patvēruma sniegšanas politikā), kā arī Itāliju, Grieķiju un Ungāriju (tajās jau tāpat atrodas desmitiem tūkstošu migrantu). Šodien ideju apspriedīs ES iekšlietu ministri, taču, neraugoties uz Vācijas, Francijas un Austrijas atbalstu kvotu sistēmai, kā arī ES amatpersonu mājieniem par sankcijām, kas draud tās pretiniekiem, plāns, visticamāk, netiks atbalstīts – skaidru nē obligātajām kvotām pateikušas Višegradas grupas valstis (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija), pret tām ir iebildes arī Baltijā, Somijā un Spānijā. Iespējams, neviļus, bet papildu argumentu šīs sistēmas pretiniekiem piektdien devusi ANO Bēgļu lietu aģentūra (UNHCR), kas paziņojusi, ka pašlaik būtu nepieciešams pārdalīt vairs ne 160 000, bet jau 200 000 imigrantu. Kvotu apstiprināšana var novest pie tā, ka teju ik nedēļu nāksies pārskatīt patvēruma meklētāju skaitu, kas jāuzņem katrai valstij. Tāpēc domājams, ka jau Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam nāksies sasaukt ES valstu un valdību vadītāju ārkārtas samitu, lai rastu kādu risinājumu migrantu problēmai.
Deutsche Welle vēsta, ka ES valstu un to iedzīvotāju nevienprātību ļoti spilgti apliecinājušas sestdienas demonstrācijas. Londonā, vairākās Vācijas pilsētās, Stokholmā, Helsinkos un Lisabonā kopumā desmitiem tūkstoši cilvēku atbalstījuši patvēruma sniegšanu tiem, kuri bēg no bruņoto konfliktu zonām. Savukārt Varšavā, Prāgā un Bratislavā notikušas vērienīgas demonstrācijas, kuru dalībnieki pauduši nepatiku pret ieceļotāju uzņemšanu. Centrāleiropas valstu valdībām ir nācies ieklausīties savu iedzīvotāju viedoklī. Pēc piektdien Prāgā notikušās Višegradas grupas valstu ārlietu ministru sanāksmes tika paziņots, ka visas četras valstis stingri iebilst pret kvotu sistēmu – Vācijas ārlietu ministram Frankam Valteram Šteinmeieram un ES prezidējošās valsts Luksemburgas ārlietu resora vadītājam Žanam Aselbornam tā arī savus Centrāleiropas kolēģus neizdevās pārliecināt, ka tā būtu jāpieņem. Višegradas grupa uzsvērusi, ka Ž.K Junkera plāns raida pilnīgi nepareizu signālu potenciālajiem imigrantiem un cilvēku kontrabandistiem, kuri iedzīvojas uz viņu rēķina (nav noslēpums, ka par ceļojumu no Ziemeļāfrikas vai Turcijas līdz Eiropai nelegālie imigranti noziedzniekiem maksā vidēji ap 5000 dolāru), tikai veicinot aizvien lielāku nelegāļu pieplūdumu. Pašlaik daudz svarīgāk būtu aizsargāt ES ārējās robežas (Višegradas grupa uzsvērusi, ka tas īpaši attiecas uz Turcijas un Grieķijas robežu), kā arī nodrošināt, ka visas valstis ievēro Dublinas vienošanos, saskaņā ar kuru patvēruma meklētāji reģistrējami tajā ES valstī, ko pirmo sasnieguši. Iepriekš Ungārijas amatpersonas ļoti skarbi kritizējušas Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Austrijas kancleru Verneru Feimanu par lēmumu atteikties no Dublinas līguma piemērošanas, norādot, ka tieši tas izraisījis haosu un nekontrolējamu bēgļu plūsmu no Grieķijas caur Maķedoniju, Serbiju un Ungāriju uz Austriju un Vāciju. Lielākā daļa imigrantu nevēlas reģistrēties Ungārijā, jo tas nozīmē, ka patvēruma piešķiršanas gadījumā viņiem būs jāpaliek šajā valstī, taču ekonomiskā ziņā Austrija, Vācija, Lielbritānija vai Zviedrija viņiem šķiet daudz pievilcīgākas.
Lai gan ES un tās turīgāko valstu amatpersonas kultivē viedokli, ka nelegālie imigranti bēg no bruņotu konfliktu zonām (Sīrijas, Afganistānas utt.) un tāpēc ES pienākums ir sniegt viņiem patvērumu, Ungārijas premjers Viktors Orbans intervijā Bild norādījis uz šā traktējuma aplamību. «Liela daļa šo bēgļu pie mums nav ieradušies no kara zonām, bet gan no nometnēm, kas atrodas Sīrijas kaimiņvalstīs – Libānā, Jordānijā vai Turcijā. Jau tur viņi atradās drošībā,» viņš sacījis. Vēl lielāka drošība šiem nelegāļiem bija garantēta gan Grieķijā, gan Maķedonijā, Serbijā un Ungārijā, taču viņi tiecās sasniegt valstis, kur var pretendēt uz lielākām sociālām garantijām. «Viņi vēlas tādu dzīves līmeni kā vāciešiem vai zviedriem. Personīgi es to saprotu, taču jāatceras – cilvēktiesības nozīmē tiesības uz drošību, bet ne automātiskas tiesības uz labāku dzīvi,» uzsvēris V. Orbans. Pēc viņa domām, papildus robežu stiprināšanai, pie kā Ungārija jau ķērusies, ES būtu finansiāli jāpalīdz Tuvo Austrumu valstīm, kurās apmetušies bēgļi – šim mērķim no ES budžeta būtu jāatvēl aptuveni 3 miljardi eiro, par 1% palielinot katras valsts iemaksas budžetā.