Eiropas Parlaments nobalso par "asiņaino metālu" ierobežošanu ES

© Scanpix

Eiropas likumdevēji trešdien negaidīti nobalsoja par prasību uzņēmumiem stingrāk kontrolēt derīgo izrakteņu izcelsmi, lai ierobežotu to piegādi Eiropas Savienībai (ES) no konflikta zonām.

Mērķis ir panākt, lai peļņa no "asiņainajiem metāliem" - volframa, alvas, tantala un zelta, kurus bieži izmanto datoros un mobilajos telefonos, - nenonāktu bruņoto grupējumu vadoņu rokās, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Iepriekš tika sagaidīts, ka Eiropas Parlaments (EP) pieņems mīkstinātu projekta versiju, kas paredzētu brīvprātīgu metālu izcelsmes vietu noskaidrošanu, lai izvairītos no "asiņaino metālu" iepirkšanas.

Tomēr pēdējā brīdī EP atbalstīja obligātu sistēmu. "Par" nobalsoja 378 deputāti, "pret" - 300, bet atturējās - 11. Kreisajiem un zaļajiem EP deputātiem bija izdevies iegūt šaubīgo labā spārna deputātu atbalstu.

Kad attiecīgās tiesību normas tika pieņemtas, atskanēja aplausi.

"Atbildīga industriju un uzņēmumu derīgo izrakteņu iegādāšanās no konflikta zonām ir ārkārtīgi svarīga," sacīja iniciatīvas atbalstītāja, deputāte Mārtina Andersone, kas pārstāv Īrijas kreisi centrisko partiju "Sinn Fein".

Par jaunajiem noteikumiem vēl jāvienojas dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK).

Kampaņu par obligātu metālu izcelsmes noskaidrošanu atbalstīja desmitiem labdarības organizāciju un pazīstamais Kongo mediķis Deniss Mukvege, kurš pērn ieguva prestižo Eiropas apbalvojumu par palīdzības sniegšanu masu izvarošanas upuriem.

Iniciatīvu iedvesmoja ASV likums, ar kuru 2010.gadā tika noteikts, ka ASV uzņēmumiem jāinformē institūcijas, ja viņi izmanto metālus no Kongo Demokrātiskās Republikas vai tās kaimiņvalstīm.

EK iepriekš bija atbalstījusi brīvprātīgu iesaistīšanos metālu piegāžu kontrolē, taču EP tirdzniecības komiteja nāca klajā ar priekšlikumu noteikt, ka tā ir obligāta apmēram 20 bloka kausēšanas un apstrādes uzņēmumiem.

Kreisie steigšus panāca, ka priekšlikums tiek atbalstīts.

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais