Lai gan pēdējos gados daudz darīts, lai uzlabotu vides stāvokli Eiropā, problēmas joprojām pastāv un tām ir pieaugoša tendence, secināts apjomīgā Eiropas Vides aģentūras pētījumā.
Ziņojumā, kas tiek publicēts reizi piecos gados, norādīts, ka Eiropā īstenotā vides un klimata politika ir devusi pozitīvus rezultātus, tomēr vēl ļoti tāls ceļš ejams. Turklāt, lai vides problēmas novērstu jau pašos pamatos, būs jāmaina ražošanas un patēriņa sistēmas. Pēc ekspertu domām, tieši šīs sistēmas ir vides problēmu pamatā.
Jau patlaban Eiropas iedzīvotājiem ir iespēja elpot tīrāku gaisu, bet, lai sasniegtu noteiktos mērķus, vēl daudz jādara, teikts ziņojumā. Tāpat uzsvērts, ka jau tagad Eiropā dabas resursi tiek izmantoti efektīvāk, tomēr joprojām ir vērojama resursu bāzes degradēšana. Joprojām nopietni tiek apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un klimats.
Bioloģiskās daudzveidības jomā secināts, ka 60% no novērtētajām aizsargājamām sugām un 77% no novērtētajiem biotopu veidiem ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Visticamāk, līdz 2020.gadam nemaz neizdosies apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu. Īpašas bažas rada jūras un piekrastes bioloģiskā daudzveidība, kur galvenās problēmas ir saistītas ar jūras gultnes bojājumiem, piesārņojumu un invazīvo sugu pavairošanos. Ja Atlantijas okeānā un Baltijas jūrā pārzveja ir mazinājusies, tā joprojām ir aktuāla problēma Vidusjūrā.
Tikmēr uzlabojumi ir vērojami atkritumu apsaimniekošanas jomā - tiek radīts mazāks apjoms atkritumu un mazāks to apjoms nonāk poligonos. Arī siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir samazinājies. Tomēr pašreizējā politika nav pietiekami efektīva, lai Eiropa varētu sasniegt ilgtermiņa mērķus vides jomā, piemēram, par 80-95% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, uzsvērts ziņojumā.
Savukārt veselības un labklājības jomā iedzīvotājiem joprojām nopietns apdraudējums ir gaisa piesārņojums un trokšņi pilsētās. Aprēķināts, ka 2011.gadā mikrodaļiņu piesārņojums Eiropas Savienībā ir izraisījis aptuveni 430 000 pāragras nāves gadījumu, bet trokšņa iedarbība katru gadu veicina vismaz 10 000 pāragras nāves gadījumu sirds slimnieku vidū. Turklāt ziņojumā norādīts, ka, visticamāk, plānotie gaisa kvalitātes uzlabojumi nebūs pietiekami, lai novērstu turpmāku kaitējumu, līdz ar to klimata pārmaiņu ietekme arvien būtiskāk ietekmēs cilvēku veselību.
Lai situāciju uzlabotu, eksperti iesaka jau pašos pamatos pārveidot pārtikas, enerģētikas, mājokļu, transporta, finanšu, veselības aprūpes un izglītības sistēmas. Eksperti iesaka šai procesā īstenot stratēģiskas pieejas, kas ir vērstas uz spiediena mazināšanu un potenciālu kaitējuma novēršanu, ekosistēmu atjaunošanu, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības izskaušanu un pielāgošanos klimata izmaiņām un resursu degradācijai.