Lai arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir daudz ideju, kā pretdarboties Krievijas propagandai, saskaņot viedokļus un plānus nebūs viegli, sarunā ar aģentūru LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Ministrs skaidroja, ka pirmdien notikušajā ES ārlietu sanāksmē notikušas stratēģiskas diskusijas par pretdarbību Krievijas izvērstajai propagandai, taču rakstisku lēmumu vēl gan nav. Plānus paredzēts uzticēt Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Ārējās darbības dienestam un darba grupām, kas darbosies Latvijas prezidentūras ES Padomē vadībā. Pats plāns varētu tikt apstiprināts līdz martam vai aprīlim, taču viss esot atkarīgs no diskusiju gaitas, atzina Rinkēvičs.
Jautāts par sanāksmē izskanējušajām idejām, Rinkēvičs norādīja, ka tika pieminēts arī Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Lielbritānijas aicinājums, kuram Latvija nav pievienojusies, kā arī citi plāni, tostarp jauna televīzijas kanāla izveide un sadarbība ar žurnālistiem.
"Ideju ir daudz, un viedokļi atšķiras. Nebūs viegli saskaņot visus dalībvalstu viedokļus un plānus," skaidroja ministrs, piebilstot, ka diskusija, kas ilga četras stundas, bija "pamatīga".
LETA jau ziņoja, ka pirmdien pēc ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni paziņoja, ka ES nolēmusi sākt strādāt pie pretdarbības Krievijas propagandai.
"Mēs nenodarbosimies ar kontrpropagandu. Bet mēs varam strādāt informācijas jomā ar mērķi pretdarboties Krievijas propagandai. Tas ir lēmums, kuru mēs šodien pieņēmām kopā ar Latvijas prezidentūru [ES Padomē]. Konkrēti soļi tiks noteikti nākamās nedēļas laikā," sacīja Mogerīni.
Tiesa gan, viņa neatklāja, kādā formā šis uzdevums tiks īstenots. Saskaņā ar viņas teikto tas varētu būt telekanāls vai darba grupa mediju atbalstam.