Eiropas Savienības dalībvalstīm nav ne jausmas, kādi būs Krievijas tālākie soļi, vai sekos jaunas sankcijas, kā palīdzēt izdzīvot pēkšņās krīzes skartajiem pārtikas uzņēmumiem.
Ko galu galā darīt ar govīm, kas turpina dot pēkšņi nevienam vairs nevajadzīgu pienu. Eiropas līderiem būtu lērums darba, ja vien konflikts ar Krieviju neiekristu burvīgajā vasaras atvaļinājumu sezonā. Uz pirmo sēdi Eiropas Padome plāno sanākt (tikai!) 30. augustā.
Beidzot varēs paēst
Tāpat kā pārējās dalībvalstis, arī Latvija turpina skaitīt, kādus zaudējumus rada Krievijas ieviestās atbildes sankcijas. Ekonomikas ministrijas apkopojums būs sagatavots uz rītdienas valdības sēdi. Taču jau tagad ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka par tiešajiem zaudējumiem, ko cietīs eksportu uz Krieviju zaudējušie uzņēmumi, grūtāk pārvarāmi būs netiešie. Eiropas valstīs pēkšņi ir pārprodukcija, un tai nepieciešams jauns noieta tirgus. Konkurence uz to būs ļoti asa. Labā ziņa trūcīgiem cilvēkiem, kam lielākā daļa tēriņu aiziet par ēdienu – pārtikas cenas noteikti kritīsies. Sliktā, ka viņus var izmest no darba, ja viņi strādā pārtikas pārstrādes industrijā, un piena nozare ir pirmā zem sitiena. Mīklainā kārtā sankciju saraksts nav skāris zivju apstrādes produktus. Tas nozīmē, ka pagaidām simtiem čigānsievu Kurzemē vēl ir darbs, brētliņas tiek gudītas skārda bundžiņās un pārtop šprotēs. «Ņet, ņet! Šproti nam nravjatsa*,» vēl savas premjerēšanas laikā Latvijas zemkopības ministram Jānim Dūklavam teicis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Toreiz runa bijusi par nez kādēļ paaugstinātajiem ievedmuitas tarifiem. Un arī tagad Latvijas amatpersonas var tikai minēt, vai šprotu neiekļaušana sankciju sarakstā ir kļūda, kas tūlīt tiks labota, vai arī prezidenta Putina ēdienkartes nopelns.
Sitiens Baltijai
Ierēdņu līmenī aprunāties ar Krievijas kolēģiem vairs nav iespējams. Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēsta, ka visi oficiālie kontakti apturēti. Komunikācija notiek (vai, precīzāk, nenotiek) tikai ar Briseles starpniecību. Aplinkus ceļiem kaut ko uzzināt, piemēram, par to, vai no Krievijas puses sekos vēl nākamās sankcijas, nav izdevies. Piektdienas preses konferencē premjere gan izteicās tā mīklaini. Viņai esot bijusi saruna ar Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, bet neko vairāk nedrīkstot komentēt. Iespējams, Latvijas spiegiem tomēr kaut ko ir izdevies noskaidrot. Eiropa šobrīd jaunas sankcijas pret Krieviju neplāno, un jācer, ka arī Krievija vēl lielāku jucekli pārtikas tirgū radīt necentīsies. Jāsagremo jau sastrādātais.
Kaut gan teorētiski vērstas pret Eiropas, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas pārtikas nozarēm, sankcijas izraisa ķēdes reakciju. Cieš arī iepakojuma bizness un autotransporta pārvadājumi. Refrežiratoru automašīnas uz robežas ar Krieviju tiek grieztas atpakaļ. Un zīmīgi, ka visvairāk tiek ietekmētas Austrumeiropas valstis. Premjere L. Straujuma atzīst, ka Ukrainas kontekstā tā nav nejaušība: «Baltijas valstis cieš visvairāk – var pieņemt, ka tas ir mērķorientēti.» Salīdzinājumam sankciju efekts uz visas Eiropas Savienības iekšzemes kopproduktu ir 0,1%. Tikmēr uz Polijas IKP – 0,6%, Igaunijai un Latvijai abām – 0,7%, bet visvairāk cietīs Lietuva – 3,8% no IKP. Sankciju seku mīkstināšanai Eiropas Komisija pagaidām ir ieplānojusi uzjautrinoši mazu summu – 400 miljonus eiro, kas nav pat viens eiro uz iedzīvotāju.
Izvēlies Latvijas preci!
Zemnieku saeimas vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja pagaidām vēl nav tik pesimistiska kā dažs labs ministrs mūsu valdībā: «Mēs jau esam trenēti uz Krievijas krīzēm.» Kaut kā pārdzīvosim arī šo. Šobrīd vajadzīgs zināms laiks, lai saprastu, kāda būs sankciju ietekme, taču skaidrs, ka arī pašai Krievijai nebūs vienkārši uzturēt savas sankcijas spēkā ilgstoši. «Neredzu iespēju Krievijai šoziem sevi pabarot.» Protams, Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas uzņēmējiem tagad būs nepieciešams atbalsts. Valdība rīt spriedīs par kredītu garantijām, lai bankas grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem neatņemtu uz parāda pirktās iekārtas. Iespējams, piešķirs arī nodokļu brīvdienas. Taču, iespējams, pat svarīgāka palīdzība būtu tā, par ko Eiropas brīvā tirgus apstākļos skaļi nav pieņemts runāt. Ir jāatrod līdzekļi, kā aplinkus pasargāt Latvijas tirgu no citu ES valstu un Ukrainas pārtikas precēm. Jārada mākslīgi šķēršļi to ieplūšanai Latvijā. Vismaz savs tirgus tad paliktu pašiem. Premjere atzīst: «To darīt nevar.» Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piebilst: «Taču mēs pacentīsimies.»
Vienīgais, ko pašlaik lietas labā var darīt iedzīvotāji, ir sekot sauklim «Izvēlies Latvijas preci!».
«Nē, nē! Šprotes mums garšo!»