Eiropas Savienības (ES) līderi šodien notiekošajā Eiropadomes sēdē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām vienojušies paplašināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret jurdidiskām un fiziskām personām.
Plānots, ka pilns sankciju saraksts tiks izstrādāts līdz šī mēneša beigām, taču pašlaik zināms, ka ES vērsīsies pret Krimas aneksijas finansētājiem un situācijas destabilizētājiem.
ES līderi arī aicinās Eiropas Komisiju (EK) pārskatīt ES sadarbības programmas ar Krieviju, kā arī pieprasīs ES Eiropas Investīciju bankai (EIB) apturēt jaunu finanšu operāciju uzsākšanu Krievijā, tomēr pārrobežu sadarbības programamas lēmums neskars.
Tāpat pašlaik norisinās diskusijas par sankciju noteikšanu pret tām personām, kuras atbalsta tos Krievijas politiķus, kuri aktīvi iesaistīti situācijas destabilizācijā Ukrainā.
LETA jau ziņoja,ka līdz šim ES tā dēvētās otrās sankciju fāzes ietvaros vērsies pret vairāk nekā 70 Krievijas un Ukrainas subjektiem, nosakot vīzu izsniegšanas aizliegumus un iesaldējot aktīvus.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau iepriekš samita gaitā žurnālistiem norādīja, ka ES varētu ierobežot finansējumu Krievijai no EIB un ERAB.
"Es uzskatu, ka daži papildu soļi tiks sperti, īpaši attiecībā uz kredītiem un finanšu palīdzību no EIB un ERAB," sacīja prezidente.