EP vēlēšanu līdere ir "Vienotība"

© F64

Neilgi pēc plkst.2 bija saskaitītas Eiropas Parlamentā (EP) nodotās balsis 260 iecirkņos - tobrīd kopā bija saskaitīts aptuveni 121 000 jeb 27,4% no balsīm, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Tikmēr CVK mājaslapā sniegtā informācija par vēlētāju aktivitātes līmeni vēlēšanās ik pa laikam mainās, lai gan jau kādu laiku bija norādīts, ka informācija ir apkopota no visiem 952 iecirkņiem. Cimdars nezināja, kāds ir precīzs iemesls šai situācijai, taču izteica pieļāvumu, ka, pārbaudot vēlēšanu iecirkņu sniegto informāciju, pilsētu un novadu līmeņa vēlēšanu komisijas varētu būt pamanījušas, piemēram, drukas kļūdas. Tādā gadījumā iecirkņa komisijai šo informāciju tiek uzdots izlabot un pēc izlabošanas mainās ziņas arī publiski pieejamajos datos.

Šodien plkst.24 notiks CVK preses brīfings, kurā oficiāli tiks atklāti Latvijas EP vēlēšanu provizoriskie rezultāti.

EP balsu skaitīšana notiek rimti un normāli - ir iecirkņu darbinieki, kas savu darbu nesasteidz, tādējādi izvairoties no kļūdām, aģentūrai LETA sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Ierasta šī procesa sastāvdaļa ir vēlēšanu komisiju locekļu nogurums.

Dažiem iecirkņiem bija problēmas ar informācijas nodošanu par aktivitāti. Tas saistīts ar dažādām procedūrām, kas jāveic vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem. Gadījumā, ja darbs tiek sasteigts un kādā no tām tiek pieļauta kļūda, tad procedūru nākas atkārtot. Piemēram, skaitot pāri palikušās balsošanas aploksnes, iegūtajam skaitlim ir jāsakrīt ar sākotnējā skaita un vēlētājiem izsniegto aplokšņu skaita starpību. Ja pirmajā skaitīšanas reizē tiek pieļauta kļūda un parādās atšķirība starp šiem skaitļiem, procedūra ir jāatkārto, norādīja Cimdars.

Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies tikai apmēram 442 000 cilvēki jeb 30% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK apkopotā informācija. Līdz ar to EP vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā aktivitāte Latvijas dažādo vēlēšanu pieredzē atjaunotās valsts laikā.

Atbilstoši "Latvijas faktu" sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās vēlētāju aptaujas datiem par "Vienotību" nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par "Saskaņu" - 13,1%, par "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - 11,7%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 5,5%, par "Alternative" - 3%, par "Latvijas attīstībai" - 2,4%, par Latvijas Reģionu apvienību - 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju - 1,4%, bet par pārējām partijām - mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais