Stingrāka Eiropas Savienības (ES) un NATO politika saskaries ar stingrāku Krievijas atbildi, - uzstāšanās laikā Jūrmalā notiekošajā konferencē "Baltijas forums" sacīja Krievijas Federālās aģentūras NVS valstu sadarbības lietās, sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs un starptautiskās humanitārās sadarbības lietās vadītājs Konstantīns Kosačevs.
"Latvijā uzskata, ka mēs esam drauds vietējai drošībai," sākot savu runu par Krievijas tautiešu politiku Eiropā un Latvijā, sacīja Kosačevs.
"Pastāv arī uzskats, ka ES dara tikai labāko - vieno Eiropu, cīnās par cilvēktiesībām, palīdzot arī citām valstīm, arī tām, kas nav ES dalībvalstis. Bet viss sliktais nākot no Krievijas, kas neatbalsta demokrātiju un likuma varu," norādīja Kosačevs, piebilstot, ka stingrāka ES un NATO politika saskarsies ar stingrāku Krievijas politiku, kas šķels savstarpējo sadarbību.
Taču Eiropas iekšienē jau šodien pastāv ideju krīze, apgalvoja Kosačevs. "Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki, kas novēro pašreizējo situāciju, uzskata, ka ES politikas mērķis ir iekšējo robežu likvidācija un ārējo robežu stiprināšana. Iespējams, ka šī ideja kādam ir izdevīga, taču tā ir riskanta ES robežvalstīm," sacīja Kosačevs, atzīstot, ka viņam ir sajūta, ka Eiropas kodols parasti risina savas problēmas, piesaistot pierobežas valstis, taču ne vienmēr partneru intereses sakrīt.
"Kādreiz daudzi sapņoja par Eiropu bez robežām, un Aukstā kara laikā tika izstrādāti vairāki modeļi - tika būvēts vienots projekts, taču ātrums bija saistīts ar vislēnāko dalībnieku. Tagad visātrākais kamielis tiek likts priekšā, bet tie, kas nevar paspēt, tiek pasludināti kā neatbalstoši standartiem. Un Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par jauna drošības pakta izveidi Eiropā nebija triks, tā bija reakcija. Ja tas jau vienu reizi palīdzēja pārvarēt Auksto karu, šāda reakcija ir ļoti apsveicama," Eiropas vienotību komentēja Kosačevs.
Tāpat viņš norādīja, ka laikā, kad Latvija mēģināja noteikt attīstības stratēģiju, tika noteikts nepareizs draudu izvērtējums.
"Krievu diaspora, kas šeit vienmēr ir dzīvojusi, bija un arī paliek kā ļoti laba konkurētspējīga iespēja jūsu valsts attīstībai, bet jūs izvēlējāties citu ceļu. Šāda politika pasliktināja dzīvi gan krieviem, gan latviešiem. Vai Latvijas līdzdalība ES un NATO palīdzēja attīstīties? Es domāju, ka nē. Varbūt ir banāli runāt par tiltiem un saistošiem elementiem, bet unikālais ģeogrāfiskais Latvijas izvietojums un tās cilvēki ir neizmantots elements, no kā cieš Latvija un ES," sacīja Kosačevs.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs atzīmēja, ka visi Eiropas centieni ierobežot Krieviju vienmēr ir cietuši neveiksmi, atklāšanas runā starptautiskajā konferencē "Baltijas forums", kuras tēma ir "Austrumu partnerības iespējas un izmaksas".
Vēstnieks norādīja, ka vēlēšanās saprast un veidot attiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju ir saprotama, taču tajā pašā laikā esot saskatāma "ļoti skaudra ironija" - pirmais un galvenais jautājums ES Austrumu partnerībā tagad esot strīds ap Ukrainu.
"Tie satricinājumi, kurus cieš Ukraina, ir valsts vēsturiskais mantojums. Mums nepārtraukti saka, ka Krievijai nevajadzētu baidīties no partnerības programmas. Mēs nebaidāmies, mēs atbalstam tirdzniecības un ekonomiskās saites starp bijušajām padomju valstīm un ES, jo paši esam ieinteresēti sadarbībā," sacīja Vešņakovs.
"Kas attiecas uz saiknēm ar mūsu kaimiņiem, mēs no visas sirds gribam sadarboties ar ES, par to nav nekādu šaubu. Arī kvalitatīva tuvināšanās starp ES un Eirāzijas savienību ir iespējama. Krievijas prezidents Vladimirs Putins janvāra sākumā Briselē piedāvāja 2020.gadā izveidot brīvās tirdzniecības zonu starp ES un Eirāzijas savienību," teica vēstnieks, piebilstot, ka vienošanās par šiem jautājumiem varētu noņemt izvēles grūtības tām valstīm, kuras atrodas starp ES un Eirāzijas savienību.
"Mieru un stabilitāti Eiropā ir iespējams nodrošināt vien tad, kad ES iesaistīsies sadarbībā. Vienmēr, kad Eiropa ir mēģinājusi ierobežot Krieviju, tā ir cietusi neveiksmi," izteicās Vešņakovs.
"Latvija ES Padomes prezidentūrā ir uzņēmusies lielu atbildību, sakot, ka Austrumu partnerība būs viens no stūrakmeņiem. Mēs saskatījām gatavību diskusijai par šo tematu, taču retorika, maigi sakot, mainījās. Tagad mums piedāvā sadarboties ar ASV, veidojot Eiropas un Atlantijas partnerību. Mēs netaisāmies runāt par divām partnerībām, mēs vēlamies diskutēt bez blokiem, bez dalīšanas skolēnos un skolotājos. Mēs vēlamies vienotu telpu," izteicās Vešņakovs.