Krievijas droni Saeimas vēlēšanu laikā? SAB direktors atklāj, kas zināms

Krievija pastiprina hibrīddraudus Eiropā, jo tai neizdodas sasniegt mērķus karā pret Ukrainu, intervijā aģentūrai LETA norāda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris. Viņš neizslēdz provokācijas arī Saeimas vēlēšanu laikā, taču uzsver, ka pašlaik SAB rīcībā nav informācijas par tādu plānošanu.

Pēc Zviedra teiktā, Krievija nespēj panākt uzvaru Ukrainā, mazināt Rietumvalstu atbalstu Ukrainai vai panākt sankciju mīkstināšanu. Tādēļ tā paaugstina likmes Eiropā, izmantojot kiberuzbrukumus, fizisku sabotāžu un informatīvo karu. SAB direktors brīdina, ka nevar izslēgt arī civiliedzīvotāju upurus.

Runājot par iespējamu apdraudējumu 3. oktobra Saeimas vēlēšanām, Zviedris norāda, ka vēlēšanu sistēmas ir pārbaudītas un kļūdas tajās nav konstatētas. Savukārt dronu parādīšanos izslēgt nevar, lai gan patlaban viņam nav informācijas, ka šāda provokācija tiktu plānota.

Uz vēlēšanu laiku Latvija lūgusi papildus izvietot četrus NATO iznīcinātājus, un Vācija šim lūgumam atsaukusies. Zviedris skaidro, ka lidojoša objekta parādīšanās Latvijas gaisa telpā varētu radīt spekulācijas par vēlēšanu norises likumību.

Vislielāko risku SAB direktors saskata pierobežas reģionos. Tur vēlēšanu komisijām ir izstrādāts rīcības plāns apdraudējuma gadījumam. “Izslēgt mēs nevaram nekādu scenāriju, bet visām atbildīgajām institūcijām ir izstrādāts rīcības plāns,” saka Zviedris.

Viņš norāda, ka Latvijā jau ir pieredzēta pieminekļu apgānīšana un Okupācijas muzeja dedzināšana, bet citviet Eiropā notikuši arī citi sabotāžas akti. Kiberuzbrukumu jomā Krievija, pēc SAB novērotā, testē iespējas piekļūt sistēmām, kas vada dažādus procesus.

Vienlaikus Zviedris uzsver, ka aizsardzības pasākumi darbojas: pēc uzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai tas pats hakeris nepilnu divu nedēļu laikā neveiksmīgi mēģinājis iekļūt vēl 12 valsts pārvaldītās informācijas sistēmās. Tajās nostrādājuši agrīnās brīdināšanas sensori.

SAB direktora vērtējumā Krievija mēģina ietekmēt Latvijas sabiedrību, izmantojot jau pastāvošas domstarpības un pastiprinot negatīvus vēstījumus. Runājot par Latvijas drošību, viņu visvairāk satrauc sabiedrības polarizācija, savstarpēja konfrontācija un neiecietība pret atšķirīgu viedokli, kas gaidāmo vēlēšanu kontekstā, iespējams, saasinājusies.

Savukārt klasiskas karadarbības risku starp Krieviju un NATO tuvākajā laikā Zviedris nesaskata. Viņš atgādina, ka Krievijai nav veicies karā Ukrainā un tās ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. Tomēr Krievija var pārrēķināties, vērtējot situāciju, un pieņemt neloģiskus lēmumus, brīdina SAB direktors.