“Nebija viegli, bet to izdarījām." Valdība atbalsta imigrācijas ierobežošanas plānu

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (PIK) ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu, tādējādi atbalstot visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu. Tas paredz imigrācijas politiku īstenot, primāri ievērojot Latvijas nacionālās drošības intereses, vienlaikus stiprinot valsts kontroli pār imigrācijas procesiem un novēršot imigrācijas regulējuma nepilnības un tā ļaunprātīgas izmantošanas iespējas, liecina dokuments, kas nonācis portāla "nra.lv" rīcībā.

Visaptverošais imigrācijas ierobežošanas plāns izstrādāts, īstenojot valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktos uzdevumus un balstoties uz PIK rekomendācijām.

“Nebija viegli, bet to izdarījām. Darbs pie visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna sākās jau Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kur identificējām problēmas migrācijas sistēmā un sagatavojām vairāk nekā simt secinājumu un rekomendāciju. Iekšlietu ministrijā šo darbu turpinājām, pārvēršot rekomendācijas konkrētos pasākumos - sākot no stingrākas legālās migrācijas un ārvalstu studentu kontroles līdz efektīvākai nelegālās migrācijas novēršanai, izraidīšanas procedūrām un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšanai. Jautājuma izskatīšana tika atlikta, bija daudz iebildumu un domstarpību, taču būtiskākais ir rezultāts - visaptverošais imigrācijas ierobežošanas plāns ir nonācis līdz valdības lēmumam. Tagad svarīgākais ir panākt, lai visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā paredzētie pasākumi tiktu arī praktiski īstenoti, lai samazinātu kopējo imigrantu skaitu,” norāda iekšlietu ministrs Jānis Dombrava.

Visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā kopumā ietverts 71 pasākums. Tie skar gan legālās un nelegālās migrācijas kontroli, patvēruma sistēmu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu, gan ārvalstu studentu piesaistes un trešo valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumu pilnveidošanu, kā arī atbildīgo dienestu kapacitātes pilnveidošanu.

Būtiskākie plānotie pasākumi paredz:

• stiprināt legālās migrācijas kontroli, tostarp izvērtēt papildu prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem un iespēju noteikt pienākumu atsevišķām personu grupām regulāri apliecināt faktisko uzturēšanos Latvijā;
• pārskatīt trešo valstu studentu piesaistes nosacījumus, nosakot skaidrākus mērķa valstu un studijām kvalificēšanās kritērijus, stiprinot studentu uzraudzību studiju laikā un pēc absolvēšanas, kā arī paredzot ierobežojumus trešo valstu studentu īpatsvaram ārvalstu studentu kopskaitā;
• ierobežot negodprātīgas prakses ārvalstnieku nodarbināšanā, tostarp izvērtēt starpniekfirmu izmantošanas nosacījumus un trešo valstu pilsoņu iespējas veikt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātām personām;
• stiprināt kontroli platformu nodarbinātības jomā, paredzot atbildību par citas personas identitātes vai platformas darba profila izmantošanu un nosakot platformu uzņēmumiem pienākumu sniegt informāciju par ārvalstnieku faktisko nodarbinātību;
• pilnveidot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumus investoriem, lai novērstu formālu ieguldījumu izmantošanu uzturēšanās atļauju saņemšanai un veicinātu investīcijas, kas rada darba vietas, nodokļu ieņēmumus, eksportspēju, inovācijas un tehnoloģiju pārnesi;
• stiprināt Valsts robežsardzes kapacitāti cīņā ar nelegālo migrāciju, paredzot iespēju valsts aizsardzības dienestu īstenot arī Valsts robežsardzē;
• noteikt trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas var ieceļot un uzturēties Latvijā, izstrādājot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam deleģējumam.

Vienlaikus Latvija plāno rosināt diskusijas Eiropas Savienības līmenī par vairākiem migrācijas politikas jautājumiem. Tostarp paredzēts diskutēt par ģimenes locekļa definīcijas precizēšanu migrācijas regulējumā, iespējām ierobežot nodarbinātības atļauju saņemšanu pirmajā bakalaura studiju gadā, kā arī par kompetento iestāžu iespējām noteiktos gadījumos saņemt informāciju, kas nepieciešama personu tiesību uz sociālajiem pabalstiem pārbaudei.

Ārvalstu studentu piesaistes jomā paredzēts arī precizēt Latvijas augstākās izglītības eksporta stratēģijas mērķus, tos sabalansējot ar nacionālās drošības interesēm. Plānots noteikt stingrākus studentu atlases kritērijus un pilnveidot datos balstītu trešo valstu studentu uzraudzību. Tāpat paredzēts ierobežot augstskolu sadarbību ar studentu rekrutēšanas aģentūrām gadījumos, kad par katru piesaistīto studentu tiek maksāta atlīdzība.

Nodarbinātības jomā paredzēts izvērtēt regulējumu, kas trešo valstu pilsoņiem ar ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju ierobežotu iespējas darboties kā pašnodarbinātām personām, vienlaikus paredzot pamatotus izņēmumus, piemēram, Eiropas Savienības zilās kartes turētājiem.

Plānots arī izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, lai novērstu citas personas identitātes vai platformu darba profilu izmantošanu nelikumīgai nodarbinātībai un mantiska labuma gūšanai. Savukārt platformu darba uzņēmumiem paredzēts noteikt pienākumu uzskaitīt un regulāri sniegt atbildīgajām iestādēm informāciju par ārvalstnieku faktisko nodarbinātības laiku.

Tāpat paredzēts grozīt Ceļu satiksmes likumu, nosakot trešo valstu valstspiederīgajiem pienākumu iegūt Eiropas Savienībā atzītas autovadītāja tiesības gadījumos, kad transportlīdzekļa vadīšana ir nepieciešama darba pienākumu veikšanai Eiropas Savienības teritorijā.

Par visaptverošajā imigrācijas ierobežošanas plānā paredzēto pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada 31. oktobrim atbilstoši savai kompetencei jāinformē Iekšlietu ministrija par pasākumu īstenošanas progresu. Savukārt Iekšlietu ministrijai līdz 2027. gada 31. decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par plānā paredzēto pasākumu izpildes gaitu.

Valsts kancelejai ir uzdots nosūtīt informatīvo ziņojumu Saeimai.