Imigrācijas ierobežošanas plānā iekļauj kvotas trešo valstu pilsoņiem

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) koalīcijā virza imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānu, kas cita starpā paredz kvotas trešo valstu pilsoņiem.

Plāns izstrādāts, balstoties uz secinājumiem, kurus izdarījusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par imigrācijas jautājumiem. To savulaik vadīja Dombrava, un tās gala ziņojumā tika iekļautas aptuveni 100 rekomendācijas imigrācijas politikas un tās kontroles pilnveidošanai, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Marija Luīze Ratniece.

Tagad, esot iekšlietu ministra amatā, Dombrava ir virzījis šo Saeimas rekomendāciju ieviešanu praksē. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām ir sagatavojusi konkrētu pasākumu plānu, kas atbilst arī valdības deklarācijā noteiktajam. Pirmdien plānu paredzēts skatīt koalīcijas sadarbības sanāksmē, lai pēc tam virzītu iekļaušanai Ministru kabineta darba kārtībā.

"Vēl strādājot Saeimā, parlamentārās izmeklēšanas komisijā identificējām virkni problēmu Latvijas imigrācijas sistēmā un sagatavojām konkrētas rekomendācijas to novēršanai. Tagad šīm rekomendācijām ir jāpārvēršas konkrētos lēmumos. Plāns paredz trešo valstu valstspiederīgo kvotas, stingrākas prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, kā arī daudz stingrāku kontroli nodarbinātības un uzturēšanās jomā," norādījis iekšlietu ministrs.

Viens no būtiskākajiem plāna punktiem paredz noteikt trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kas var ieceļot un uzturēties Latvijā, tādējādi valstij iegūstot lielāku kontroli pār imigrācijas apjomu.

Vienlaikus paredzēts ierobežot trešo valstu pilsoņu iespējas nodarboties ar saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajiem, saglabājot objektīvi pamatotus izņēmumus, kā arī ierobežot negodprātīgu starpniekfirmu izmantošanu ārvalstnieku nodarbināšanā. Paredzēts ierobežot ārvalstnieku darbību tādās platformās kā "Bolt" un "Wolt", pastiprinot personu identitātes un tiesību strādāt pārbaudes, kā arī ierobežojot iespēju platformās darboties personām, kurām nav atbilstoša tiesiskā pamata nodarbinātībai Latvijā.

Plānā paredzēti stingrāki nosacījumi trešo valstu studentu uzņemšanai, studiju apmeklējumam un kopējam īpatsvaram Latvijas augstskolās.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt pašu augstskolu atbildību par pārkāpumiem trešo valstu studentu uzaicināšanā. Kā viena no sankcijām par būtiskiem pārkāpumiem paredzēta iespēja anulēt akreditāciju. Tāpat paredzēts aizliegt slēgt rekrutēšanas līgumus ar studentu piesaistes aģentūrām par trešo valstu studentu piesaisti, izņemot NATO un OECD dalībvalstu pilsoņu piesaisti.

Plānā paredzēts noteikt, ka patvēruma meklētājiem ir regulāri jāreģistrējas, nosakot sodu par noteikumu neievērošanu. Patvaļīgas prombūtnes gadījumā paredzēts anulēt patvēruma pieprasījumu un izraidīt personu no valsts. Plāns paredz arī regulārus reidus.

Lai palielinātu Valsts robežsardzes kapacitāti, plānā paredzēta arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešana Valsts robežsardzē.

Jau rakstījām, ka valdības lēmuma projekts paredz atbalstīt ziņojumā paustos priekšlikumus un risinājumus, un visām par pasākumu izpildi atbildīgajām institūcijām līdz 2027. gada oktobrim jāziņo Iekšlietu ministrijai par progresu pasākumu izpildē. Savukārt ministrija līdz nākamā gada decembrim iesniegs valdībā ziņojumu par pasākumu izpildes gaitu.