Latviešu jaunieši izvēlas aizbraukt, bet migrantu kļūst aizvien vairāk

Pētījuma dati liecina, ka 82% latviešu imigrāciju atzīst par nopietnu problēmu, turklāt augstskolas beigušie trešo valstu pilsoņi Latvijā dzīvo jau trešajā paaudzē... Kādi ir migrācijas izaicinājumi Latvijā, kā risināt šo problēmu, kā motivēt latviešu jauniešus palikt savā valstī, bet noteikt ierobežojumu iebraucējiem – par to TV24 priekšvēlēšanu debatēs “Runāsim atklāti!” debatēja politiķi.

Runājot par migrāciju Latvijā, diskusijas dalībnieki atzīst - tā ir problēma, kas jārisina tuvākajā laikā, jo migrantu kļūst aizvien vairāk, kamēr latviešu jaunieši izvēlas doties prom no valsts. “Ir jābūt migrācijas politikai, mēs esam tikai reaģējuši uz sekām, kad jau ir pilnas ielas ar melnīšiem,” nosaka 14.Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (AS), bet Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) stāsta, ka pie viņa vēršas cilvēki soctīklos, raksta meitenes, ka, piemēram, uz Barona ielas naktī nejūtas droši melnīgsnējo cilvēku dēļ.

Lielākā daļa šo iebraucēju teorētiski skaitās kādas augstskolas studenti un, kā uzskata Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko (SV/AJ), sabiedrība šobrīd cieš no tā, ka augstskolas vēlas nopelnīt. “Studenti brauc iekšā, augstskolas pelna, viss notiek, bet atbildības nekādas. Nekādu ierobežojumu, nekā nav,” tā Stepaņenko piebilstot, ka Latvijas valsts politika līdz šim attiecībā uz trešo valstu studentiem skatījusies caur pirkstiem.

Lapiņš, papildinot teikto, piebilst, ka ir izstrādāti konkrēti priekšlikumi, piemēram, augstskolas likumā ierosināts iestrādāt kvotas, cik daudz trešo valstu studentu drīkst uzņemt, jo: “Tas nav normāli, ka puse studentu vai pat vairāk ir no trešajām valstīm, Indijas.”

Un neapšaubāmi, ka iebraucējiem jāmāk latviešu valoda - par to pārliecināti visi diskusijas dalībnieki, turklāt, pēc Līdakas domām, vajadzētu pārbaudīt arī studentu angļu valodas prasmes un pirms iestāšanās augstskolā - viņu dokumentu autentiskumu un zināšanu līmeni. “Nav noslēpums, ka puse šo studentu ir humanitārās jomas studenti, kas nozīmē, ka nepietiek ar četriem vārdiem angliski. Šie studenti izstudē un aizbrauc prom. Kāpēc? Jo viņš ne vella nejēdz latviski! Ja neaizbrauc, tad pārkvalificējas un iet uz stroiku nest ķieģeļus,” tā Līdaka.

Savukārt 14.Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) ir pārliecināts, ka galvenais ir atrast motīvu, kāpēc tā notiek. Un atbilde viņam ir skaidra: “Motīvs ir nopelnīt, visi grib nopelnīt. Augstskolas grib nopelnīt, skauti, kas vervē, grib nopelnīt, un viņi arī pelna. Tikai jautājums, kāpēc valsts no tā nenopelna?”

Zivtiņš uzskata, ka valstij šajā gadījumā jāiestājas nevis ar stingriem ierobežojumiem, kontroli, ko iebraucēji izdomātu apiet, bet skaidri jānosaka robežas - gribi mācīties, maksā! Gan augstskolai, gan valstij. “Bet kamēr atļausim pelnīt visiem šiem skautiem, kas vervē un dzīvo Indijā, Brazīlijā, bet valsts nepelnīs uz to, nekas nemainīsies.”