Krievija apsver nāvessoda ieviešanu korumpētām amatpersonām

Partija "Taisnīgā Krievija" ir iesniegusi Valsts domē likumprojektu par nāvessoda ieviešanu kukuļņēmējiem, kas grauj Krievijas aizsardzības spējas, RTVI paziņoja partijas līderis Sergejs Mironovs, vēsta DW.

RTVI par to ziņoja piektdien, 26. jūnijā, atsaucoties uz partijas līderi Sergeju Mironovu. "Situācijās, kad amatpersonas rīcība, kas veikta savtīgu motīvu dēļ, tieši grauj pilsoņu drošību un valsts aizsardzības spējas, mēs saskaramies ar likumdošanas nepilnībām," Jekaterinburgā sacīja Mironovs. "Mēs uzskatām, ka šādi noziegumi būtu jāpielīdzina spiegošanai un nodevībai, jo tie būtībā ir nacionālo interešu nodevība."

Likumprojekta autori minēja publisku nāvessodu izpildi Ķīnā.

Pēc viņa domām, par šādiem noziegumiem jāievieš visstingrākie sodi, tostarp nāvessods. "Tā ir mūsdienu prasība, skarba realitāte, kurā mēs dzīvojam, un izaicinājumi, ar kuriem valsts saskaras šodien. Kad aizsardzības būvju, militāro objektu būvniecības, ieroču un munīcijas, kā arī militāro piegāžu ražošanas laikā tiek nozagta nauda, ​​tā nav piesavināšanās, bet gan nodevība," piebilda Sergejs Mironovs.

Likumprojektā apspriestie grozījumi paredz ieviest jaunu nodarījumu: "Koruptīva darbība, kas nodarījusi kaitējumu valsts aizsardzības spējām un pilsoņu drošībai," ziņo RTVI, atsaucoties uz tās rīcībā esošo likumprojekta kopiju. Pievienotajos dokumentos ir minēta līdzīga prakse Ķīnā, Vjetnamā un Taizemē. Ķīnā "šādu sodu publiska izpilde ir spēcīgs preventīvs līdzeklis," RTVI citē paskaidrojumu.

Krievijā ir noteikts nāvessoda moratorijs. Nāvessods Krievijā oficiāli pastāv, taču tas netiek izmantots, jo 1997. gadā tam tika noteikts beztermiņa moratorijs.

Pēdējais noziedznieks, kas Krievijā tika sodīts ar nāvi, bija sērijveida slepkava Sergejs Golovkins, pazīstams kā Fišers, 1996. gadā. Pēc kara sākuma pret Ukrainu Krievijā sākās aicinājumi atjaunot nāvessodu.

Jo īpaši televīzijas propagandists Vladimirs Solovjovs aicināja atjaunot nāvessodu Krievijā. Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins ierosināja atjaunot nāvessodu 2024. gadā.