Andris Kulbergs ticies ar Marku Riti: NATO klātbūtne ir vajadzīga visā austrumu flangā

NATO klātbūtne ir vajadzīga ne tikai Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, bet arī visā austrumu flangā, uzsvēra Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs (AS), kurš trešdien Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas jaunā valdība turpina atbalstīt Ukrainu visiem iespējamajiem līdzekļiem, arī saistībā ar elektroapgādi un nākamo apkures sezonu piedāvājot to aprīkojumu, kāds Latvijai ir un ko tā var laikus nodot Ukrainai. Kulbergs pieminēja, ka Latvijas sadarbība ar Ukrainu kļūs ciešāka, ko paredz abu valstu parakstītā vienošanās, kas palīdzēs spert soli tuvāk drošākai gaisa telpai Baltijā.

Premjers uzsvēra, ka jaunās valdības galvenā prioritāte ir drošība un galvenais uzdevums ir padarīt NATO stiprāku un drošāku. Lai to panāktu, alianses dalībvalstīm ir jāiegulda vairāk kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējās, ko Latvija jau dara, nolemjot aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Latvijas premjers augstu novērtēja paveikto darbu saistībā ar drona incidentu, kad Francijas iznīcinātājs notrieca bezpilota lidaparātu, kas bija ielidojis valsts gaisa telpā. Viņa ieskatā ir jāuzlabo efektivitāte, jo šāda drona notriekšana nav ilgtspējīgākais veids, kā to darīt.

Viņš norādīja, ka Latvijas dronu industrija strauji attīstās un var piedāvāt lētākas pretdronu spējas. Kulbergs uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības tehnoloģiju kompānijas "Origin Robotics" izstrādāto "Blaze" autonomo pārtvērējdronu sistēmu ieviesīs Francija.

Latvijas premjers secināja, ka sabiedrotajiem ir resursi un spējas nodrošināt visas NATO teritorijas aizsardzību pret jebkuru apdraudējumu. Viņš atzīmēja, ka Latvijai ir vajadzīgas pretgaisa aizsardzības spējas, lai labāk aizsargātu NATO ārējo robežu.

Kulbergs skaidroja, ka pagājušajā nedēļā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski parakstīta vienošanās par efektīvāku dronu neitralizāciju. Viņš piebilda, ka ukraiņi patlaban ir vispieredzējušākie dronu karā un šī vienošanās palīdzēs integrēt Ukrainas kaujaslauka pieredzi.

Viņš pateicās Kanādai, ASV un citiem sabiedrotajiem par militāro klātbūtni Latvijā. Pēc Kulberga domām, tas ir būtisks un politiski svarīgs vēstījums "kaimiņam austrumos". Viņš atzīmēja, ka patlaban Latvijā kopā strādā un trenējas 14 NATO sabiedroto spēki, kas ir apliecinājums spēcīgām transatlantiskām saitēm, sabiedroto vienotībai un apņēmībai ievērot NATO 5. pantu.

Latvijas premjers uzsvēra, ka ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Viņš klāstīja, ka Latvijas militārais atbalsts Ukrainai šogad sasniedza 0,3% no IKP. Kulbergs informēja Riti, ka Latvija "Prioritāro Ukrainas prasību saraksta" mehānismā ("PURL") ieguldīs papildu 7 miljonus eiro, līdz ar ko Latvijas kopējais ieguldījums sasniegs 24 miljonus eiro.

Rite uzsvēra, ka dronu incidenti NATO austrumu flangā parāda Krievijas bīstamo un bezatbildīgo rīcību, taču tie vēlreiz apliecina arī alianses apņēmību un spēju atturēt un aizsargāt. Viņš norādīja, ka Latvijā atrodas NATO daudznacionālā brigāde, kuru vada Kanāda un kurā ir karavīri no 12 sabiedrotajiem. NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka tā ir NATO solidaritāte darbībā.

Viņš sacīja, ka Latvija rāda piemēru, palielinot ieguldījumus aizsardzībā. Rite sprieda, ka Latvija stiprina aizsardzības rūpniecisko bāzi, īpaši pievēršoties dronu tehnoloģijām un pretdronu sistēmām. Viņa ieskatā Latvija ir kļuvusi par inovāciju centru šajā kritiski svarīgajā jomā. NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka Latvija atbalsta Ukrainu, līdzvada Dronu spēju koalīciju, kā arī pagājušajā nedēļā Latvija ar Ukrainu parakstīja sadarbības vienošanos par pieredzes apmaiņu aizsardzības jomā.

Rite atzīmēja, ka tikšanās laikā ar Latvijas premjeru pārrunātas prioritātes gaidāmajā NATO samitā Ankarā, Turcijā. Viņš sacīja, ka šis samits būs par rezultātiem - lielākiem ieguldījumiem aizsardzībā, aizsardzības industrijas ražošanas kāpināšanu un atbalstu Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvija jau rāda, kā tas ir darāms, un viņš sagaida, ka arī citi sabiedrotie parādīs, kā viņi papildu izdevumus aizsardzībai pārvērš spējās un kā paplašina aizsardzības industrijas ražošanas spējas.