Šveices referendums: Vai iedzīvotāju limits mainīs Eiropu?
Ko tas nozīmēs valstij un Eiropai? Un vai plebiscīta rezultāti būs modinātājzvans Vācijai?
Šveices pilsoņi svētdien, 14. jūnijā, referendumā lemj par diviem svarīgiem jautājumiem - grozījumiem likumā par vispārējo civildienestu un iedzīvotāju skaita ierobežojumu. Aktuālais jautājums ir par to, cik cilvēkiem vajadzētu dzīvot valstī pēc 2050. gada.
Labēji populistiskā Šveices Tautas partija (SVP) ir ierosinājusi noteikt pastāvīgo iedzīvotāju skaita ierobežojumu līdz 10 miljoniem, raksta "Deutsche Welle" (DW). Iedzīvotāju skaita jautājums skar daudzus aspektus: papildus nacionālistiskiem, psiholoģiskiem un nepārprotami ksenofobiskiem motīviem tas skar arī ļoti reālas ekonomiskās intereses. Līdzīga iniciatīva, ko īstenoja tā pati partija pirms 12 gadiem, neizdevās.
Vai kvalificēti speciālisti pagriezīs muguru Šveicei?
No ekonomiskā viedokļa tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, uzskata Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) eksperts Tobiass Heidlands. Intervijā DW viņš norādīja, ka cīņa risināsies ap jautājumu par to, kam tieši būs atļauts imigrēt. Papildus plaši izplatītajai neapmierinātībai biznesa aprindās un sabiedrībā viņš sagaida, ka "daudzi augsti kvalificēti speciālisti atteiksies no pārcelšanās uz Šveici". To varētu uztvert kā "nepareizo cilvēku atstmšanu", skaidro IfW speciālists.
Runājot par to, vai migrantu pieplūduma ierobežojumi ir pareizais risinājums, "nav skaidras atbildes jā vai nē," atzīmē Sabīne Cinna no Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW). Grūtības slēpjas "atšķirībā starp bēgļu migrāciju humanitāru iemeslu dēļ un darbaspēka migrāciju, kas ir nepieciešama ekonomikai," viņa piebilst.
DW intervētā eksperte min ekonomiskos argumentus pret vispārēja migrantu pieplūduma ierobežojuma ieviešanu: "Daudzas Eiropas valstis, tostarp Vācija un Šveice, saskaras ar nopietnām demogrāfiskām problēmām." Darbaspēks, kas spēj finansēt sociālās nodrošināšanas sistēmas, samazinās, un darba tirgū jau tagad trūkst kvalificētu darbinieku. "Liela mēroga imigrācijas samazināšanās šīs problēmas tikai saasinātu," ir pārliecināta Cinna.
Ilgtermiņa ekonomiskās sekas
Arī Vācijas Ekonomikas institūta (IW) migrācijas eksperts Vido Geisa-Tēne norāda uz kvalificētu darbinieku trūkumu. Tomēr viņš uzskata, ka problēma vairāk slēpjas nozarēs, kurās nav nepieciešamas augstas prasmes. Piemēram, viesnīcu un restorānu nozarē, kā arī būvniecībā strādā daudz imigrantu no ES valstīm. Šīs nozares ir svarīgas arī Šveicei, ņemot vērā tās popularitāti tūristu vidū, skaidro Geisa-Tēne.
Tāpēc iedzīvotāju skaita ierobežošana līdz 10 miljoniem "gandrīz noteikti radītu ievērojamu kaitējumu", viņa piebilst. Taču šveiciešiem būs jābalso ne tikai par šo jautājumu, ziņo Bloomberg.
Šveices Tautas partijai referendums ir "pagrieziena punkts divu tās ilgstošo prioritāšu īstenošanā: attiecību ierobežošanā ar ES un imigrācijas kontroles pastiprināšanā". Bloomberg atsaucas uz Šveices domnīcu "Demografik", kas aprēķinājusi, ka valsts ekonomikas izaugsme līdz gadsimta beigām varētu samazināties pat par 12 procentiem, ja SVP iniciatīva tiks apstiprināta.
Saskaņā ar "Demografik" analīzi, darbaspēka trūkums īpaši smagi skars veselības aprūpes, viesnīcu un restorānu, IT un būvniecības nozares. Izšķirošais jautājums ir, vai argumenti par ilgtermiņa ekonomisko seku riskiem ietekmēs Šveices vēlētājus.
Vai Šveices piemērs ir lipīgs?
Vai Šveices Tautas partijas iniciatīva, ja tā tiktu apstiprināta, varētu izraisīt "lipīguma efektu", kas nozīmē, ka līdzīgi priekšlikumi parādītos citās valstīs? Ekspertu viedokļi šajā jautājumā ir atšķirīgi. Piemēram, Vido Geisa-Tēne DW sacīja: "Es neredzu šeit "lipīgas ietekmes" risku, jo politiskie procesi Vācijā un Šveicē norit pilnīgi atšķirīgi." Šveices nozīmi Eiropai nevar salīdzināt ar Vācijas lomu Eiropas Savienībā, skaidro IW eksperte.
"Vācija kā ES dalībvalsts nevar ierobežot pārvietošanās brīvību (neizstājoties no ES), tāpēc tā nevarētu sekot Šveices piemēram šajā jautājumā, pat ja vēlētos," norāda Geisa-Tēne. Tomēr Pasaules ekonomikas institūts Ķīlē ir mazāk optimistisks. "Vācija jau raugās uz kaimiņvalstīm, kurās ir stingrāki noteikumiem, piemēram, Dāniju. Tas ir redzams diskusijās par migrantu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam un jautājumā par pilsonības pabalstu nodrošināšanu Ukrainas bēgļiem," saka Tobiass Heidlands, neizslēdzot iespēju, ka Šveices pieredze izplatīsies.
Sabine Cinna pauž līdzīgu skepsi. Eksperte uzskata, ka iniciatīvas panākumi balsojumā varētu sūtīt "signālu ārpus valsts robežām". "Šāds referendums tiks rūpīgi vērots, īpaši Eiropas valstīs ar labējiem vai centriski labējiem valdībām," DW skaidro Cinna. Referenduma rezultātus varētu interpretēt kā pierādījumu tam, ka "aicinājumiem pēc stingrākiem ierobežojumiem jebkāda veida imigrācijai ir vairākuma atbalsts," viņa piebilst. Tāpēc, pēc viņas domām, "lipīgs efekts" ir pilnīgi iespējams.
Kāds ir ieguvums Vācijai?
Tomēr SVP panākumiem varētu būt arī pozitīvas sekas Vācijai, uzskata Vido Geisa-Tēne. "Atkarībā no tā, kā iniciatīva tiks īstenota, Vācija dažos gadījumos varētu gūt ievērojamu labumu. Ja kvalificētiem vācu speciālistiem kļūs ievērojami grūtāk pārcelties uz Šveici, daudzi no viņiem, visticamāk, paliks un stabilizēs vietējo kvalificētā darbaspēka tirgu," skaidro Vācijas Ekonomikas institūta eksperte.
Pašiem šveiciešiem nopietnāks drauds varētu būt attiecību sabrukums ar Eiropas Savienību, kas ir valsts lielākais eksporta tirgus. Galu galā šveicieši bauda pārvietošanās brīvības priekšrocības ES ietvaros. Tikmēr Šveices uzņēmumi iegūst piekļuvi tirgum, kura vērtība pārsniedz 18 miljardus eiro, un aptuveni 450 miljoniem patērētāju. Balsošanas rezultāti noteiks, vai valsts zaudēs šo privilēģiju.
