Jaunās sankcijas: Krievijas karavīrus Eiropā nelaidīs
Eiropas Savienības (ES) 21. sankciju pakete pret Krieviju ietvers aizliegumu iebraukt ES personām, kas dienējušas Krievijas armijā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
21. sankciju pakete paredz arī saglabāt cenu griestus Krievijas naftai un vērsties pret kriptovalūtu biržām, kuras tiek izmantotas, lai apietu sankcijas.
Sankcijas tiks vērstas arī pret Krievijas "ēnu floti", finanšu pakalpojumiem, bankām un pirmo reizi arī zvejniecību. Plānoti arī jauni ierobežojumi tirdzniecībai ar Krieviju.
Mūsu sankcijas darbojas. Tās vājina Krievijas karadarbības ekonomisko pamatu. Šodien mēs pastiprinām savus centienus, ieviešot 21. sankciju paketi. Tā attiecas uz enerģētiku, bankām un kriptovalūtām, tirdzniecību, tostarp zvejniecību, kā arī vīzām Krievijas karavīriem," paziņoja Leiena.
"Mēs ierosinām pirmo reizi aizliegt ieceļošanu Eiropas Savienībā ikvienam, kurš kopš kara sākuma ir dienējis Krievijas bruņotajos spēkos," norādīja Leiena. Viņa skaidroja, ka mērķis ir nodrošināt, ka "Eiropa paliek nepieejama ikvienam, kurš piedalījies iebrukumā Ukrainā".
21. sankciju paketes galvenais mērķis ir ierobežot Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, ņemot vērā pasaules enerģijas cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.
Brisele vēlas līdz janvārim saglabāt Krievijas naftas cenas griestus esošo aptuveni 44 dolāru par barelu apmērā, lai Kremlis nevarētu izmantot cenu kāpumu savā labā.
"Mūsu naftas cenu griestiem ir iebūvēts korekcijas mehānisms, lai tie atbilstu tirgus situācijai. Tie nav paredzēti tādiem tirgus satricinājumiem, kāds radās Hormuza šauruma slēgšanas dēļ, tāpēc mēs ierosinām vienkārši apturēt korekciju līdz nākamā gada janvārim. Tas dos naftas tirgiem laiku stabilizēties, vienlaikus saglabājot spiedienu uz Krievijas ieņēmumiem," norādīja Leiena.
Sankcijas tiks vērstas arī pret kriptovalūtu platformām, bankām un naftas tirgotājiem, kas palīdz Maskavai izvairīties no sankciju sekām.
"Melnajā sarakstā" plānots iekļaut vēl 30 Krievijas "ēnu flotes" kuģus papildus tiem 632, pret kuriem jau ir vērstas sankcijas, paziņoja EK prezidente.
Plānots arī izliegt darījumus ar vēl 31 Krievijas banku, kā arī 20 bankām, kriptovalūtu uzņēmumiem vai platformām un naftas tirgotājiem trešās valstīs, kas apkalpoja sankciju sarakstā iekļautās Krievijas struktūras un personas vai palīdz apiet ES sankcijas.
Paredzēts arī ierobežot sašķidrinātās gāzes tankkuģu pārdošanu Krievijai, tāpat kā tas jau ir darīts ar naftas tankkuģiem.
Plānots arī pastiprināt sankcijas pret trešo valstu uzņēmumiem, kas apgādā Krievijas bruņotos spēkus. Amatpersonas norādīja, ka "melnajā sarakstā" tiks iekļauti vēl 14 uzņēmumi no Ķīnas kontinentālās daļas un Honkongas, kuriem plānots aizliegt iegādāties ES preces.
"Mēs vēršamies pret lielāku skaitu metālu un sakausējumu, ko izmanto kosmosa un aizsardzības nozarēs. (..) Mēs arī ierosinām jaunus importa aizliegumus virknei preču 60 miljonu eiro vērtībā. Tas attiecas uz noteiktiem metāliem, metālu rūdām vai automašīnu rezerves daļām," paziņoja Leiena.
Zvejniecības jomā ES pirmo reizi ierosinājusi būtiskus ierobežojumus vairāku zivju produktu importam un pilnīgu aizliegumu citiem, tostarp mencai.
"Mēs saskaņosim tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz Baltkrieviju, lai tā nevarētu kalpot par "aizkulišu ceļu" Krievijas tirdzniecībai," piebilda Leiena.
Jauno sankciju paketi ir jāizskata un jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm, un šis process var izraisīt izmaiņas, ja kādai valdībai būs iebildumi.
Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, ES līdz šim ir piemērojusi sankcijas vairāk nekā 2400 fiziskām un juridiskām personām.
Prezentējot 21. sankciju paketi, Leiena norādīja, ka "cena, ko maksā Krievija, ar katru dienu kļūst smagāka, un to galvenokārt maksā Krievijas iedzīvotāji". "Viņi sēro par dēliem, brāļiem, vīriem, un vienlaikus saskaras ar dzīves līmeņa pazemināšanos mājās," norādīja Leiena.
ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa pirmdien lēsa, ka Rietumu sankciju dēļ Krievija kopš kara sākuma zaudējusi līdz pat 1,5 triljoniem ASV dolāru.
