Raidījums: Tramps Lietuvai spiež sarunāties ar Baltkrieviju
Latvijas un Lietuvas ostas pirms pilna apmēra kara Ukrainā apkalpoja ne tikai Krievijas, bet arī Baltkrievijas kravas. Viens no Lukašenko režīma eksporta produktiem ir minerālmēsli, kas palīdz augiem augt ātrāk un dot lielāku ražu. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija spriež, ka viņu lauksaimniekiem noderētu lētie baltkrievu minerālmēsli, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Lietuvieši nesen saņēmuši nepārprotamu mājienu sēsties pie viena galda ar diktatorisko režīmu un sākt runāt par biznesu. Visticamāk tas ir tikai laika jautājums, kad amerikāņi ko līdzīgu varētu ieteikt darīt arī mūsu amatpersonām.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols vairākkārt ticies ar Aleksandru Lukašenko. Publiski apgalvojis, ka, pirms Tramps darbam uzrunājis, pat neesot zinājis, kur Baltkrievija atrodas un kurš šo valsti vada. Pirmajā tikšanās reizē Kols atveda Trampa vēstuli un dāvanu diktatoram dzimšanas dienā - aproču pogas ar Baltā nama attēlu.
Kola uzdevums esot slēgt darījumus, un viņš to cenšoties darīt Trampa stilā, bet Lukašenko atradis veidu, kā politieslodzīto atbrīvošanu Kolam un Trampam ietirgot pret sankciju atcelšanu. Portāls "nra.lv" jau rakstīja, ka Baltkrievijas lidsabiedrībai "Belavia" ierobežojumi ir noņemti.
ASV lauksaimniecības ministre Kolam teikusi, ka amerikāņiem būtu ļoti izdevīgi, ja tie saņemtu arī minerālmēslojumu no Minskas. Īpaši jau šobrīd, kad degvielas cenas un citas fermeru izmaksas strauji kāpušas. Un, viesojoties Lietuvā, Trampa sūtnis ieteicis Viļņai rīkot sarunas ar Baltkrieviju un atjaunot minerālmēslojuma tranzītu, kas vēsturiski noticis caur Klaipēdas ostu.
Savulaik baltkrievi šīs kravas veda arī caur Ventspils kompāniju “Kālija parks”. Teorētiski to būtu iespējams darīt arī Rīgas ostā, terminālī, kas piederēja sankcijām pakļautajam Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" bosam Dmitrijam Mazepinam. Kā iepriekš stāstīja “Nekā personīga” - tajā īpašniekos nonākušas Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenes, kā arī “Rietumu bankas” akcionārs Leonīds Esterkins.
Lai arī ostu pārvaldnieki diplomātiski no atbildēm izvairās, ekonomikas ministrs Viktors Valainis netieši apliecina, ka Latvijā ir uzņēmumi, kuri gaida starta šāvienu, lai atsāktu baltkrievu kravu tranzītu.
“Mēs zinām uzņēmējus, kas veic dažāda veida analīzes par potenciālo tirgu. Bet no mūsu puses attieksme ir ļoti skaidra. Tātad viss, kas ir sankcijās, tas ir absolūti izslēdzams. Ja kaut kas tiek vests ārpus sankcijām, tad tas ir uz pašu uzņēmēju godaprāta, riska uzņemšanās. Un tad arī sadarbība ar valsti tādā gadījumā būs stipri ierobežota. Tās ir konsekvences, kas viņiem pašiem jāuzņemas,” raidījumā skaidro Valainis.
Vairāki uzņēmēji Latvijā neformālās sarunās apliecina, ka dažādās aprindās par iespējamu sankciju mazināšanu ar baltkrieviem un kālija kravām runā jau aptuveni gadu. Tikmēr ministrijas jautājumu par attiecību atsaldēšanu virza ārlietu ministrei. Viņa saka - sadarbība ar agresoru nav mūsu dienas kārtībā un amerikāņiem par to jau skaidri pateikts.
“Ziniet, es biju Vašingtonā tieši pēc četru gadu agresijas datuma. 24. februārī, 25. februārī. Satiku arī Kola kungu. Valsts departamenta kolēģus. Un mēs izrunājām šos visus jautājumus cauri. Viņi zina mūsu nostāju,” skaidro Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
