Eksperti vērtē, kāpēc netika panākta vienošanās starp ASV un Irānu

Tas, ka ASV un Irānas sarunas beidzās bez vienošanās, bija paredzams, jo abu pušu prasības bija pārāk atšķirīgas, aģentūrai LETA atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Andžāns sacīja, ka vienošanās nepanākšana nav pārsteigums, ņemot vērā gan Irānas un ASV attiecību vēsturi kopš Islāma revolūcijas Irānā, gan arī pēdējos notikumus. Viņaprāt, šāda vēsture ir pārāk dziļa, lai situāciju varētu strauji atrisināt, tāpēc nav pārsteigums, ka sarunas beigušās bez taustāma rezultāta.

Viņš norādīja, ka publiskajā telpā izskan dažādas abu pušu versijas par sarunu saturu, jo katra puse stāsta savu stāstu, tomēr kopumā redzams, ka prasības bijušas pārāk atšķirīgas, lai varētu panākt vienošanos. Pēc Andžāna teiktā, Irānai bijusi virkne prasību, tostarp ne tikai kara izbeigšana pret Irānu, bet arī karadarbības izbeigšana Libānā, ilgtermiņa miers, reparācijas par kara postījumiem un pastāvīga kontrole pār Hormuza šaurumu.

Savukārt ASV vēlējusies panākt Irānas kodolprogrammas izbeigšanu, Hormuza šauruma atvēršanu un atbalsta izbeigšanu Irānas atbalstītajiem grupējumiem.

Eksperta ieskatā, interesanta ir nianse, ka vakar Hormuza šaurumu šķērsojuši divi ASV karakuģi. Eksperts norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, kas īsti ir noticis, jo ASV paziņojusi par šādu manevru, bet Irāna to noliegusi.

Viņš piebilda, ka šodien arī Irānas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks izteicies, ka Hormuza šaurums paliek Irānas kontrolē un par tā izmantošanu būs jāmaksā nodevas. Viena versija ir, ka starp pusēm varētu būt bijusi kāda neformāla vienošanās, ka šāds manevrs tiek atļauts, lai gan publiski tas tiek noliegts, lai abas puses varētu "saglabāt seju", norādīja eksperts.

Vienlaikus pieļaujams, ka ASV pati pieņēmusi lēmumu par šādu soli, tādējādi radot Irānai būtisku dilemmu. No ASV puses šāds patstāvīgi pieņemts manevrs būtu bijis ļoti bīstams, jo nav pilnīgas drošības pret visām mīnām, turklāt Irānai saglabājušās krasta apsardzes sistēmas, tostarp droni, jūras droni un gaisa droni.

Viņš norādīja, ka tik šaurā šaurumā brīdinājuma laiks var būt tikai dažas sekundes un no ASV puses tas būtu bijis ārkārtīgi bīstams manevrs. Turklāt, ja Irāna mēģinātu uzbrukt šiem kuģiem, karš atsāktos ar pilnu jaudu.

"Iespējams, ASV uzņēmās šādu risku, bet kaut kāda veida saprašanās ir bijusi," pieļāva eksperts. Iespējami trīs attīstības scenāriji - karadarbības eskalācija, sarunu turpināšana vai arī situācija, kad viss paliek "karājoties gaisā", proti, kari beidzas bez formālas vienošanās un arī karadarbība neturpinās.

Savukārt Tuvo Austrumu drošības politikas pētnieks Toms Rātfelders aģentūrai LETA sacīja, ka abu pušu vienošanās nav panākta, jo valstīm ir atšķirīgas pozīcijas un katra uzskata, ka otra prasa pārāk daudz. Viens no jautājumiem ir tas, kā nākotnē organizēt Hormuza šauruma šķērsošanu. Eksperts norādīja, ka Irāna ir sajutusi, ka tai šajā jautājumā ir ietekmes svira, tāpēc centīsies saglabāt savu pozīciju pār šaurumu kā veidu, kā atturēt ASV no tālākas agresijas.

Viņš arī skaidroja, ka Irānai ir svarīgi, lai ASV pilnībā atteiktos no iespējas nākotnē atkal tai uzbrukt. Savukārt ASV ir svarīgi, lai Irāna pilnībā atteiktos no kodolprogrammas. Eksperts norādīja, ka šī pozīcija ir daudz maksimālistiskāka nekā iepriekš, kad vairāk tika runāts par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu. Pētnieka ieskatā, prasība Irānai pilnībā atteikties no šādas kapacitātes tai būtu absolūti nesagremojama, jo tas gandrīz nozīmētu atteikšanos arī no civilās kodolprogrammas.

Rātfelders arī minēja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam ir vajadzīga izeja no šīs situācijas - jo ilgāk viņš paliek iesaistīts Irānas jautājumā un tam velta resursus, jo vairāk pieaug iekšpolitiskais spiediens ASV. Trampa interesēs esot izbeigt šo situāciju un pasludināt uzvaru, taču tas nozīmētu, ka Irānai būtu jāpiekrīt maksimālajām prasībām, kam tā nepiekrīt.

Vienlaikus Rātfelders uzsvēra, ka sarunas nav izgāzušās pilnībā. Viņaprāt, pozitīvi vērtējams tas, ka process nav pilnībā apstājies un kuluāros, visticamāk, sarunas turpināsies, tomēr par lielu diplomātisku izrāvienu pašlaik runāt nevar.

Rātfelders arī atzina, ka, ja konflikts noslēgtos bez formālas vienošanās, Trampam būtu sarežģīti publiski pamatot, ko ASV šajā konfliktā ir sasniegusi un ka viņš to ir uzvarējis. Savukārt Irāna šādu iznākumu savai sabiedrībai varētu pasniegt kā izdzīvošanu un līdz ar to arī kā uzvaru.

Jau vēstīts, ka ASV un Irānas miera sarunas beigušās bez vienošanās, svētdien paziņojis Savienoto Valstu viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Sarunas Islamabadā, kurās Pakistānas amatpersonas darbojās kā starpnieki, sākās sestdien, un to mērķis bija panākt ilgtspējīgu vienošanos par sešas nedēļas ilgušā kara izbeigšanu.

Venss pavēstīja, ka sarunas ilgušas 21 stundu, taču viņš atgriezīsies ASV bez vienošanās.