ASV un Irānas karš: Kariņš vērtē Trampa stratēģiju

ASV prezidents Donalds Tramps meklē izeju no kara ar Irānu, cenšoties saglabāt uzvarētāja tēlu, taču kara iznākums joprojām ir neskaidrs, aģentūrai LETA pauda bijušais Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš.

Viņš sprieda, ka ASV, sākot karadarbību, nebija pilnīgi skaidras gala stratēģijas, turklāt prezidenta skaidrojumi par mērķiem mainījušies katru nedēļu, dažkārt pat katru dienu. Kariņš atzīmēja, ka publiski ir lasāms par ASV piekrišanu Irānas nosacījumiem, lai gan nav skaidrs, ko šie vārdi nozīmē.

Bijušais premjers skaidroja, ka Hormuza šauruma bloķēšana izraisījusi strauju enerģijas cenu kāpumu Eiropā, ASV un Āzijā, kas rada arī iekšpolitisku spiedienu, jo ASV tuvojas vidustermiņa vēlēšanas.

Viņaprāt, ja Irāna atvērs Hormuza šaurumu un bombardēšana apstāsies, spiediens uz inflāciju varētu mazināties arī Latvijā, savukārt kuģošana varētu atgriezties normālā ritmā aptuveni divu mēnešu laikā. Kariņš piebilda, ka ir jāņem vērā arī nenoteiktība par enerģijas infrastruktūras bojājumu apmēru reģionā.

Bijušais politiķis uzsvēra, ka izaicinājumu joprojām ir daudz, piemēram, kā nodrošināt, ka Irāna neatsāks teroristiskas darbības, kas notiks ar Irānas kodolieroču programmu un vai Irāna saglabās iespēju jebkurā brīdī atkal slēgt Hormuza šaurumu.

Viņš vērtēja arī plašāku ģeopolitisko kontekstu, norādot, ka ASV pašreizējās administrācijas vadībā vairs nav tādas, kādas bijušas 80 gadus kopš Otrā pasaules kara beigām. Kariņa ieskatā Trampa pieeja atbrīvoties no aliansēm un piesaistīt ražošanu ASV ir konsekventa pārliecība, nevis pārsteigums.

Bijušais premjers piebilda, ka ironiskā kārtā šī pieeja nāk par labu Eiropai, kura tagad pati cenšas stiprināt aizsardzību. Viņaprāt, ASV karam ar Irānu vajadzētu pastiprināt arī Eiropas valstu centienus samazināt atkarību no fosilā importa.

Taujāts, kā situāciju varētu mainīt vidustermiņa vēlēšanas ASV, Kariņš uzsvēra, ka ASV iekšpolitikā pēc vēlēšanām iespējami trīs scenāriji - būtiskas izmaiņas nebūs, būs radikālas pārmaiņas vai būs daļējas korekcijas. Viņaprāt, ja opozīcija iegūs kontroli pār kādu no Kongresa palātām, tas varētu ierobežot prezidenta rīcību, tomēr būtiskas kursa maiņas var arī nenotikt.

Runājot par Latviju, Kariņš aicināja situāciju neuztvert kā bezizeju un turpināt trīs virzienu pieeju: strādāt ar ASV kā galveno drošības garantu, stiprināt savas aizsardzības spējas un aktīvi sadarboties ar Eiropas NATO partneriem JEF formātā, kā arī ar Poliju, Vāciju, Franciju un Kanādu. Kariņš arī piebilda, ka ASV izstāšanās no NATO ir maz ticama, taču nevar izslēgt, ka alianse mainīsies.

Bijušais politiķis uzsvēra arī enerģētisko mācību, ko šis karš uzskatāmi parāda, proti, Latvijai un Eiropai jāturpina mazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, jo Hormuza šauruma notikumi diktē pasaules enerģijas cenas neatkarīgi no tā, cik liela daļa ASV importa un eksporta iet caur šaurumu.

Jau ziņots, ka Vašingtona un Teherāna trešdien vienojās par divu nedēļu ilgu pamieru. Teherāna paziņoja, ka divas nedēļas garantēs drošu jūras satiksmi caur Hormuza šaurumu, norādot, ka pauze tiks izmantota sarunām ar ASV par kara izbeigšanu.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka karu pret Irānu, veicot raķešu triecienus un uzlidojumus daudziem Irānas reģioniem, arī galvaspilsētai Teherānai, kur kara pirmajā dienā tika nogalināts Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei.

Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai un Persijas līča valstīm, kur atrodas ASV militārie objekti, kā arī lielā mērā apturējusi satiksmi stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā.

Konfliktā tika iesaistīta arī Libāna pēc tam, kad grupējums "Hezbollah" sāka uzbrukumus Izraēlai, kas kopš tā laika ir veikusi triecienus Libānā, arī galvaspilsētā Beirūtā, un sākusi sauszemes operāciju Libānas dienvidos.