Siliņa Citskovska pārmetumus premjeres birojam sauc par "aizstāvības taktiku"

© Ģirts Ozoliņš/MN

Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska kritiskie izteikumi par tā dēvētās ekspremjera Krišjāņa Kariņa speciālo lidojumu lietas apstākļiem un Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) biroja iesaisti skandāla pieklusināšanā ir uzskatāmi vien par aizstāvības taktiku, uzskata Siliņa.

Premjere aģentūrai LETA izteicās - ņemot vērā aktuālās tiesvedības, tai skaitā kriminālprocesu, kurā apsūdzēts Citskovskis, viņa izteikumi vērtējami kā aizstāvības taktika.

Plašāku komentāru par šo jautājumu Siliņa nesniedza.

Savukārt opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" (AS) paziņojumā medijiem norādījis, ka politiskais spēks pieprasa Siliņai skaidrot iespējamu politisko spiedienu un patiesībai neatbilstošas informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

Frakcijas "Apvienotais saraksts" vadītājs Edgars Tavars akcentējis, ka frakcija pieprasījusi Siliņai sniegt skaidrojumus par Citskovska teikto, īpaši attiecībā uz iespējamām norādēm labot saraksti ar KNAB, lēmumu pieņemšanu par čarterreisiem, kā arī par to, kāpēc Siliņa pati izmantojusi lidojumu ar čarterreisu uz Briseli un vai izvērtētas alternatīvas.

Jau vēstīts, ka Citskovskis TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, konstatējis, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir noklausījies viņa sarunas, tostarp privātas sarunas ar ģimenes locekļiem. Citskovskis uzskata, ka KNAB, lūdzot tiesai atļauju telefonsarunu noklausīšanai, esot balstījies uz nepatiesu informāciju. Viņš solīja gaidāmajā tiesas procesā publiskot viņa rīcībā esošos materiālus un norādīt uz, viņaprāt, izmeklēšanā pieļautām netaisnībām.

7. aprīlī Rīgas pilsētas tiesā paredzēts sākt izskatīt tā dēvēto Kariņa lidojumu lietu. Uz apsūdzēto sola tajā būs tikai viena persona -Citskovskis.

Citskovskis apgalvoja, ka lēmumus par konkrētu reisu izvēli Kariņa lidojumu lietā pieņēmis premjera birojs, savukārt Valsts kancelejai vēlāk nācies skaidroties ar prokuratūru, Valsts kontroli un masu medijiem. Viņš apgalvoja, ka neesot bijis iesaistīts ne maršrutu, ne pārvadātāju izvēlē.

Tāpat Citskovskis apgalvoja, ka pēc skandāla sākuma uz viņu izdarīts spiediens uzņemties atbildību par čarterreisiem. Viņš sacīja, ka sarunās ar Siliņas biroja darbiniekiem viņam likts saprast, ka atbildības uzņemšanās būtu "visu kopējās interesēs" un ka vēlāk situācija tiktu "sakārtota".

Bijušais ierēdnis arī atzina, ka iepriekš, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, ir sniedzis maldinošu informāciju par papildu finansējumu, kas bija paredzēts premjera speciālajiem reisiem un biroja darbinieku atlīdzībai. Pēc viņa teiktā, šāda informācijas pasniegšana notikusi pēc premjera biroja norādījumiem.

Citskovskis bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar ekspremjera Kariņa avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai saistībā ar Kariņa lidojumiem ierosināto krimināllietu, kurā Citskovskis ir vienīgais apsūdzētais.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka bijušais Valsts kancelejas direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Viņa vainu izvērtēs tiesa.