"Delna" bažījas par atklātību iepirkumos pēc plānotās reformas

Biedrība "Sabiedrība par atklātību Delna" ("Delna") vērš uzmanību uz mazāku iepirkumu atklātību pēc publisko iepirkumu sistēmas reformas, aģentūru LETA informēja "Delnas" direktores vietniece Agnija Birule.

Viņa norāda, ka Finanšu ministrija (FM) virza grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), tos pamatojot ar mazāku birokrātiju un efektivitāti. Taču "Delnas" ieskatā virzīto grozījumu rezultātā lielā daļā iepirkumu uzraudzība būs iespējama faktiski pēc līguma noslēgšanas, nevis brīdī, kad iepirkums ir sākts un vēl var novērst iespējamu neētisku un prettiesisku darbību.

Šobrīd PIL paredz vairākus publisko iepirkumu līmeņus, kuros ir noteikta kārtība un publiski pieejama pamatinformācija par iepirkumu - iepirkuma izsludināšanas fakts, nolikums, tehniskā specifikācija, pretendentu piedāvātas cenas un cita. FM virzītie grozījumi paredz, izslēgt tā saucamā "mazā iepirkuma" regulējumu (zemsliekšņa iepirkumi), paredzot ka publiskie iepirkumi pasūtītājiem būs jāveic no Eiropas sliekšņa - 5,538 miljoni eiro publiskiem būvdarbu līgumiem un 143 000 eiro publiskiem piegādes un publiskiem pakalpojumu līgumiem.

Tas nozīmē, ka pasūtītāji pēc saviem ieskatiem vai atbilstoši savai iekšējai kārtībai, ja tāda tiks apstiprināta, rīkosies ar publisku finansējumu paaugstināto robežvērtību ietvaros, bet sabiedrība par šādu pasūtītāja rīcību uzzinās tikai apkopotā veidā un "post factum", skaidro Birule.

Tāpat PIL paredzēts atcelt prasību pretendentiem, iesniedzot piedāvājumu, norādīt apakšuzņēmējus, kas nereti ir patiesie darbu veicēji un pakalpojumu sniedzēji, kā arī pasūtītājam vairāk nebūs pienākums iepirkumos piemērot vides vai citus ilgtspējas kritērijus, līdz ar to šo aspektu izmantošana kļūst faktiski fakultatīva, norāda Birule. Viņa uzsver, ka zaļais publiskais iepirkums ir instruments, kā publiskā nauda strādā ilgtspējai - energoefektivitātei, aprites ekonomikai, atkritumu mazināšanai.

Birule skaidro, ka pasūtītājs varēs noslēgt līgumu, piemēram, par četru miljonu eiro vērtiem būvniecības darbiem, nosūtot informāciju par konkursu atlasītiem pretendentiem un iepirkuma veikšanas brīdī, nepubliskojot informāciju par iepirkuma priekšmetu, nolikumu, tehnisko specifikāciju, iespējamo līgumcenu.

Biedrības "Delna" ieskatā šī publisko iepirkumu sistēmas reforma paredz izmaiņas, kas mazina atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu par publisko līdzekļu izlietojumu un reizē ierobežo uzņēmēju iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos.

Birule vērš uzmanību, ka korupcijas risku novēršanas skatījumā kritiski nozīmīgs ir ne tikai tas, cik bieži pārkāpumi tiek izmeklēti, bet tas, kurā iepirkuma procesa brīdī uzraudzība vispār ir iespējama un var ietekmēt turpmāko rīcību. Birule atsaucas arī uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kas, runājot par korupcijas risku vadību iepirkumos, uzsver, ka būtiskākie riski rodas tieši iepirkuma sagatavošanas un norises posmos - pirms līguma noslēgšanas -, kad atklātība kalpo kā preventīvs mehānisms.

"Atklātība ir visiedarbīgākais korupcijas mazināšanas pasākums. Publiskums rada psiholoģisku barjeru un reputācijas risku - "vai esmu gatavs šo lēmumu skaidrot publiski" -, kas attur no neētiskas vai prettiesiskas darbības vēl pirms tā kļūst par korupcijas gadījumu un tiek izmeklēta," uzsver Birule.

Vienlaikus Birule norāda, ka plānotā pieeja būtiski maina pieejamo datu struktūru - palielinās datu apmērs par iepirkumiem plānošanas stadijā, kā arī dati kļūst pilnīgāki jau pēc iepirkumu noslēgšanas. No analītiska skatu punkta šāda pārorientēšanās uz plānošanas un pēc faktu datiem maina risku modeļu un tendenču analīzi.

Šobrīd ir grūti novērtēt kādu ietekmi tas atstās uz spējām agrīni identificēt riskus zemsliekšņu iepirkumos. Jebkurā gadījumā tas neaizstāj iepirkumu procesa caurspīdīgumu tā norises brīdī un nemaina preventīvās atklātības nozīmi," pauž Birule.

Viņa informē, ka 2025. gada decembrī "Delna" pētīja ar likumu neregulēto zemsliekšņa iepirkumu, kas arī dēvētas par cenu aptaujām, praksi valsts pārvaldē 2024. gadā. "Delna" nosūtīja informācijas pieprasījumu 27 valsts pārvaldes iestādēm - ministrijām, konstitucionālajām un uzraudzības iestādēm. Izpētes mērķis bija noskaidrot - cik vienoti un caurskatāmi iestādes regulē šāda veida iegādes, vai iestādes apkopo datus par šādām iegādēm, vai tie ir publiski pieejami.

Lai atvieglotu iestāžu darbu, "Delna" lūdza sniegt vismaz informāciju par iepirkuma priekšmetu (preces/pakalpojumi/būvdarbi), kopējo līguma summu, ņemot vērā grozījumus, ja tādi veikti, līguma termiņu, ieskaitot grozījumus, un līgumslēdzēja pusēm.

"Delna" saņēma pilnas atbildes, cenu aptauju uzskaitījumus ar iepirkuma priekšmetu, datumiem, summām un uzvarētājiem, kopā ar iekšējo kārtību vai līguma paraugu/veidlapu no 14 iestādēm. 2024. gadā iestādes kopā veica 740 iegādes ar kopējo līgumu summu 2,65 miljoni eiro.

Daļa iestāžu vispār neatbildēja, tostarp vairākas ministrijas, vairākas lūdza pagarinājumu, lai apkopotu informāciju, un solīja atbildi sniegt vēlāk. Atsevišķos gadījumos iestādes piedāvāja ar cenu aptauju rezultātiem iepazīties tikai klātienē, nevis sniegt tos elektroniski. Viena iestāde sākotnēji atteicās reģistrēt pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka e-pasts "nav parakstīts un sagatavots kā iesniegums", līdz ar to "nav juridiska spēka". Vēl viena iestāde norādīja, ka dati par cenu aptaujām netiek centralizēti un sistemātiski apkopoti, tāpēc prasīto informāciju nav iespējams nosūtīt.

Pēc veiktās izpētes, "Delna" secināja, ka iestādēm ir dažāda izpratne par cenu aptaujām un arī prakse cenu aptauju veikšanā, kas apgrūtina publiskās naudas izsekojamību.

Birule uzsver, ka demokrātiskas valsts funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi publisko līdzekļu izlietojumam, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Kopumā gan "Delna", gan KNAB atbalsta iepirkumu regulējuma reformu un atzīst, ka esošā kārtība ir pārmērīgi birokrātiska, tomēr vienlaikus vērš uzmanību uz iespējamām sekām - samazinoties atklātībai un agrīnajai uzraudzībai, korupcijas un neētiskas rīcības riski netiek novērsti, bet gan pārnesti uz mazāk redzamu un grūtāk preventīvi uzraugāmu zonu.

"Delna" aicina paredzēt atklātības prasības zemsliekšna iepirkumiem "ex ante", piemēram, norādot iepirkuma priekšmetu, līgumcenu, piedāvājuma iesniegšanas termiņu, tehnisko specifikāciju, kā arī norādīt informācija, kas tika uzaicināts piedalīties zemsliekšņa iepirkumā. Lai veicinātu konkurenci, "Delna" aicina arī dot iespēju iesniegt piedāvājumus tiem pretendentiem, kas sākotnēji konkursā netika iekļauti.

Tāpat "Delna" aicina saglabāt prasību norādīt pretendentu piedāvājumos apakšuzņēmējus, saglabāt publiski pieejamu informāciju par personām, kurām piemēroti sodi iepirkumu jomā, lai novērstu situāciju, kad sodītie piedalās lēmumu pieņemšanā, kā arī nesamazināt zaļā iepirkuma ambīciju, jo ilgtspējas kritērijiem ir jāpaliek kā konsekventai praksei, nevis izvēles iespējai.