Latvija pagaidām nav saņēmusi ielūgumu pievienoties ASV prezidenta Donalda Trampa izveidotajai Miera padomei, un arī lēmums par iespējamu dalību tajā nav pieņemts, preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas ārpolitikas īstenošanā iesaistītajām valsts augstākajām amatpersonām akcentēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš skaidroja, ka jautājums šodienas tikšanās laikā ir pārrunāts, taču formālu ielūgumu nav saņēmusi ne Latvija, ne arī Igaunija. Valsts prezidenta ieskatā Miera padomes izveide vērtējama kā pozitīvs solis miera plāna īstenošanai saistībā ar situāciju Tuvajos Austrumos un Gazā.
Rinkēvičs atzina, ka vienlaikus Eiropas valstīs patlaban notiek diskusijas par Miera padomi gan no juridiskā, gan politiskā viedokļa, un Latvija turpmāko rīcību saskaņos Eiropadomē. Valsts prezidents neizslēdza iespēju, ka Latvija nākotnē varētu pievienoties šai Miera padomei, uzsverot nepieciešamību koordinēt rīcību ar reģiona un Eiropas partneriem.
Runājot par iespējamo pievienošanās mehānismu, Valsts prezidents atzīmēja, ka tas vēl jāizvērtē, jo šādā gadījumā būtu nepieciešams Saeimas un valdības saskaņots viedoklis, kā arī attiecīgs mandāts.
Jau ziņots, ka Pasaules ekonomikas forumā Davosā ASV prezidents izveidoja savu Miera padomi, parakstot tās dibināšanas dokumentu. ASV prezidents pats ir šīs padomes priekšsēdētājs.
Valstis, kas iemaksā miljardu ASV dolāru, var iegūt pastāvīgu dalību, bet citām valstīm būs trīs gadu pilnvaru termiņš. Pilns dalībvalstu saraksts vēl nav publiskots.
Trampa administrācija ir uzaicinājusi aptuveni 60 valstis pievienoties padomei, taču tikai dažas no Vašingtonas Rietumu sabiedrotajām ir pieņēmušas šo uzaicinājumu, un Ungārija un Bulgārija ir vienīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas līdz šim ir parakstījušas dokumentus par pievienošanos.
Albānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Izraēla, Katara, Maroka, Pakistāna, Saūda Arābija, Turcija un Vjetnama ir valstu vidū, kas piekritušas piedalīties. Divas Vašingtonas lielākās sāncenses - Krievija un Ķīna - arī tika uzaicinātas, bet tās vēl nav paudušas stingru apņēmību iesaistīties padomē.
Daudzas ASV Rietumu sabiedrotās kritizējušas Krievijas un Baltkrievijas uzaicināšanu pievienoties padomei, uzskatot, ka neviens uzticams miera forums nevar ietvert Krieviju, kas ved asiņainu karu pret Ukrainu.
Tramps sākotnēji iecerēja šo padomi kā struktūru, kas pārraudzītu Gazas joslas atjaunošanu. Kopš tā laika viņš ir ierosinājis, ka šo struktūru varētu paplašināt, lai tā varētu risināt konfliktus un krīzes visā pasaulē, un, kad viņam Davosā jautāja, vai tā varētu aizstāt ANO, viņš atbildēja apstiprinoši.