Sarunas par Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam kļūst arvien smagākas

Eiropas Savienībai (ES) šonedēļ gaidāmajā samitā jāpieņem ļoti svarīgi lēmumi par finansiālu atbalstu Ukrainai, pirmdien paziņojusi ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.

Vienlaikus viņa atzina, ka sarunas par blokā iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam kļūst aizvien smagākas, taču piebilda, ka darbs turpinās un līdz samitam vēl ir dažas dienas.

Mēs nepametīsim sanāksmi, pirms nebūsim panākuši rezultātu," norādīja Kallasa.

ES dalībvalstu līderi ceturtdien tiksies Briselē, lai mēģinātu izstrādāt plānu finansiālajam atbalstam Ukrainai nākamajiem gadiem. Šajā procesā izšķiroša loma ir Beļģijai, kur finanšu iestādē "Euroclear" glabājas lielākā daļa no ES iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Līdz šim Beļģija iebildusi pret plānu izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.

Šo plānu atbalsta virkne ES valstu, kas uzskata to par labāko veidu, kā palīdzēt Ukrainai novērst budžeta deficītu, karam turpinoties jau četrus gadus, taču vairākas valstis, tostarp Itālija, nostājušās Beļģijas pusē.

Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas, un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi "trīs līmeņu aizsardzību", lai aizsargātu Beļģiju un "Euroclear", taču līdz šim tas nav palīdzējis izkļūt no strupceļa sarunās.

Krievijas Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sūdzēs tiesā "Euroclear".

Tikmēr ASV turpina savus centienus panākt Krievijas sāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu, un Eiropas valstis bažījas, ka Vašingtona varētu mēģināt panākt Krievijas aktīvu atbrīvošanu kā daļu no pamiera vienošanās.