Eiropa sper soli Ukrainas reparāciju fonda izveidē; Ungārija veto uzlikt nevarēs

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ar balsu vairākumu ceturtdien vienojušās izveidot juridisku pamatu Krievijas valsts līdzekļu izmantošanai atbalstam Ukrainai, lai novērstu šo līdzekļu atgriešanos Krievijā, paziņojusi Dānija.

Tas nozīmē, ka tādas valstis kā Ungārija nevarēs uzlikt veto turpmākajiem ES lēmumiem pagarināt pašreizējo blokā esošo Krievijas aktīvu iesaldēšanu.

Pašlaik Krievijas aktīvi, kas atrodas ES, ir bloķēti saskaņā ar sankciju mehānismu, kas ir jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem, un šī kārtība traucē izmantot Krievijas aktīvus, lai finansētu ilgtermiņa kredītus Ukrainai.

Lai iesaldētu Krievijas aktīvus uz nenoteiktu laiku, dalībvalstis atsaukušās uz juridisko normu, kas nopietnu ekonomisko grūtību gadījumā ļauj pieņemt attiecīgus pasākumus ar kvalificētu balsu vairākumu, tas ir, jānobalso vismaz 15 ES valstīm, kas pārstāv vismaz 65% bloka pilsoņu.

ES dalībvalstis norādījušas, ka Krievijas karš pret Ukrainu rada nopietnas ekonomiskas problēmas, tāpēc ir steidzami jānovērš līdzekļu pārskaitīšana Krievijai, lai ierobežotu kaitējumu ES ekonomikai.

Jauno regulu paredzēts pieņemt pirms ES samita, kas nākamnedēļ plānots Briselē. Šī plāna atbalstītāji, tai skaitā Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, cer pārliecināt Beļģijas premjerministru Bartu de Vēveru atbalstīt ierosināto aizdevumu shēmu.

Bez Beļģijas, kur finanšu iestādē "Euroclear" glabājas lielākā daļa iesaldēto Krievijas aktīvu, iecerētās shēmas īstenošana būs ļoti sarežģīts uzdevums.

ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas "Euroclear".