LB prezidentu Mārtiņu Kazāku virzīs Eiropas Centrālās bankas viceprezidenta amatam

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Gindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu par Kazāka kandidatūras virzīšanu ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam. FM norāda, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienības institūcijās.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka Kazāka virzīšana ECB vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. "Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības (ES) institūcijās," pauž Ašeradens.

FM norāda, ka Kazāks atbilst visām Līguma par ES darbību prasībām amatam, tostarp viņam ir nevainojama reputācija un izcila profesionālā kvalifikācija monetāro un banku jautājumu jomā.

ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amats kļūs vakants 2026. gada maijā, un līdz 2027. gada beigām ECB būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tostarp valdes priekšsēdētājs. Saskaņā ar Līgumu par ES darbību kandidātam jābūt ES pilsonim ar nevainojamu reputāciju un ļoti augstu profesionālo pieredzi monetārajā vai banku politikā.

FM skaidro, ka ECB valdes priekšsēdētāja vietnieks ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Vietnieks īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.

Ministru kabineta konceptuālais atbalsts ļautu FM turpināt darbu pie Latvijas oficiālās nominācijas sagatavošanas. Vienlaikus FM un Ārlietu ministrija koordinēti strādās pie diplomātiskā un politiskā atbalsta nodrošināšanas Kazāka kandidatūrai ES līmenī.

Jau ziņots, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu šā gada februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja uz otru pilnvaru termiņu.

Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē - diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē - maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.

Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents "International Research and Exchanges Board" (IREX) Rīgas birojā.

Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā ("Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London").

No 2005. gada Kazāks bija "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010. gada līdz 2018. gada augustam - "Swedbank" grupas galvenā ekonomista vietnieks, "Swedbank Latvija" galvenais ekonomists un "Swedbank" grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.

Kazāks kopš 2018. gada augusta bija Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019. gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu