FOTO. Evika Siliņa tikusies ar Romas pāvestu Leonu

© Ģirts Ozoliņš / F64

Ministru prezidente Evika Siliņa pirmdien, 24. novembrī, darba vizītē Vatikānā aizvadīja privātu audienci pie Viņa Svētības pāvesta Leona XIV, kurā tika pārrunāta drošības situācija Eiropā, atbalsts Ukrainai, Svētā Krēsla loma nelikumīgi deportēto ukraiņu bērnu atgriešanas procesā, kā arī Latvijas un Svētā Krēsla attiecību nozīme.

"Man bija liels gods gan kā svētceļniecei, gan kā valdības vadītājai tikties ar Viņa Svētību pāvestu Leonu XIV, pārstāvot Latviju šeit, Vatikānā," sacīja Ministru prezidente. Privātajā audiencē viņa pasniedza īpašu dāvanu no Latvijas: Nīcas-Bārtas tautastērpa etnogrāfisko vainagu un Džemmas Skulmes gleznas "Mantojums. II Dziesma" fotoreprodukciju. E. Siliņa uzsvēra, ka šī dāvana simboliski savij kristietību ar latviešu tautas tradīcijām un atgādina par Latvijas identitātes ceļu cauri vēsturei.

"Padomju okupācijas laikā Latvija ļoti daudz zaudēja. Nebija ļauts brīvi pulcēties, izpaust ticību un mūsu kultūru. Dāvinot šo kroni, es jutu, ka varu droši teikt: Latvija ir atguvusi savu spēku, savu identitāti, ticību un latviešu valodu," teica E. Siliņa, piebilstot, ka pāvestam bijis patiess prieks redzēt, cik kuplā skaitā ticīgie no Latvijas devušies Nacionālajā svētceļojumā.

Ministru prezidente tikās arī ar Svētā Krēsla Valsts sekretāru kardinālu Pjetro Parolinu. Sarunās tika apliecināta abu pušu gatavība turpināt aktīvu dialogu par mieru, drošību, ekumenisma tradīcijām Latvijā, starptautisko tiesību nozīmi un sadarbību starptautiskajās organizācijās.

"Latvija vēsturiski ir cieši saistīta ar kristietību. Jau izsenis mūsu zemi dēvēja par Terra Mariana jeb Marijas zemi, kas simbolizēja mūsu piederību kristīgajai Eiropai un ticību kā garīgu balstu dažādos laikos. Arī šodien mūs vieno ticība, cerība un miera centieni. Latvijai ir sarežģīti kaimiņi, un vēsture mūs bieži ir nostādījusi karu un pārmaiņu krustcelēs. Tāpēc mums vienmēr ir bijis jāaizsargā gan sava valsts, gan savu cilvēku drošība. Mūsu dialogs ar Svēto Krēslu ir īpaši nozīmīgs. Esam vienoti taisnīga miera centienos, atbalstot Ukrainu un vienlaikus stiprinot arī savas valsts drošību," pēc tikšanās uzsvēra E. Siliņa.

Vizīte notika Latvijas un Svētā Krēsla diplomātisko attiecību simtgades kontekstā, kā arī laikā, kad visā pasaulē Romas Katoļu Baznīca atzīmē Jubilejas gadu "Cerības svētceļnieki". Šogad aprit arī 100 gadi kopš pirmā Latvijas Nacionālā svētceļojuma uz Romu.

Sv. Pētera bazilikā pie Pētera katedras altāra tika aizvadīts dievkalpojums latviešu valodā, kur Ministru prezidente piedalījās kopā ar 200 latviešu svētceļniekiem. "Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča vadītais dievkalpojums bija ļoti iespaidīgs un apliecināja latviešu valodas nozīmi un spēku. Mums ir jaudīga un nozīmīga kristiešu saime, un kuplais svētceļnieku skaits to patiesi apliecināja", sacīja E. Siliņa.

Ministru prezidente piedalījās arī kopīgā audiencē pie pāvesta ar Latvijas delegāciju, garīdzniekiem un aptuveni svētceļniekiem. Šis notikums simboliski apliecināja Latvijas un Svētā Krēsla vēsturisko saikni un ciešo dialogu, kas turpinājies arī okupācijas gados.

Vizītes laikā E. Siliņa sniedza intervijas starptautiskajam katoļu televīzijas kanālam "EWTN News" un Vatikāna radio latviešu redakcijai.

Svētdienā, 23. novembrī, Ministru prezidente kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri apmeklēja Latvijas vēstniecību Romā, kā arī piedalījās vēstnieces Elitas Kuzmas rīkotajās darba vakariņās ar Latvijas delegāciju un svētceļojuma dalībniekiem.