Politologs vērtē valdības stabilitāti: ir divas iespējas - sliktā un ļoti sliktā

Pašreizējās valdības krišana pirms valsts budžeta pieņemšanas, visticamāk, nenotiks, aģentūrai LETA prognozēja politologs Juris Rozenvalds.

Tomēr tas, vai valdība nekritīs arī pēc budžeta pieņemšanas, ir ļoti aktuāls jautājums, viņš atzina. "To ir grūti pateikt, jo gan "Progresīvie", gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojuši, ka viņi negrib gāz valdību, bet tajā pašā laikā viņi kašķējas tā, ka tālāk grūti iedomāties - vēl tikai ar dūru palīdzību jāsāk skaidroties," sacīja Rozenvalds.

Šobrīd izšķiršanās esot starp divām iespējām - slikto un ļoti slikto. Sliktā, pēc Rozenvalda paustā, būtu darbu turpināt pašreizējai valdībai. Vienlaikus, ja no tās tiktu izstumti "Progresīvie" vai ZZS, tad koalīcija paliktu faktiski darba nespējīga, norādīja politologs. Savukārt, ja valdība krīt un vietā nāk cita, tad tas esot ļoti sliktais variants, jo jaunu koalīciju pie pašreizējā Saeimas sastāva jebkurā gadījumā būšot grūti izveidot, Rozenvalds atzīmēja.

Viņš arī uzskata, ka pašreizējā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) daudzas reizes sevi apliecinājusi kā ne visai spēcīgu vadītāju, tādēļ, iespējams, varētu runāt, ka "Jaunā vienotība" nomaina savu premjeru. "Bet jautājums ir, vai viņi to grib darīt, un vai tas neparādīs iekšējās saliedētības trūkumu?" pauda Rozenvalds.

Politologs domā, ka ir jāgaida, kad tiks pieņemts budžets, un, ja tas tiks pieņemts, tad atkal būšot jautājums par to, kāda jēga veidot jaunu valdību, kurai nāksies strādāt "Jaunās vienotības" pieņemtā budžeta ietvaros. Tādējādi arī vēlētāju pārmetumi par to, visticamāk, tiktu jaunajai valdībai, nevis tai, kas izveidoja budžetu.

Attiecības starp "Progresīvajiem" un ZZS Rozenvalds nodēvēja par "īssavienojumu", tomēr no otras puses - abi politiskie spēki visu laiku ir cīnījušies par būšanu pie varas. "Un es domāju, ka, cik nu vien būs iespējams, mēģinās tomēr turēties kopā," sacīja Rozenvalds. Viņaprāt, par to liecina arī tas, ka no premjeres puses īsti nesekoja nekādi soļi pēc tam, kad divi ZZS Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā atbalstīja "Progresīvo" satiksmes ministra Ata Švinkas demisijas pieprasījumu.

Jau vēstīts, ka pēc ZZS rosinājuma šodien valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē tiks runāts par reģionālo pasažieru pārvadājumu problēmas risināšanu.

Kā iepriekš aģentūrai LETA norādīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, šodien koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē paredzēta saruna ar Siliņu, un galvenais jautājums būs saistīts ar reģionālajiem pārvadājumiem. Viņš uzsvēris, ka šie pārvadājumi ir būtiski, lai cilvēki varētu nokļūt uz darbu, slimnīcām un skolām. Šodien gan premjere sanāksmē nebūs, jo viņa atrodas darba vizītē Vatikānā.

Tāpat ZZS partijai "Progresīvie" pārmetusi izvairīšanos redzēt, kas notiek ārpus galvaspilsētas, un norādījusi, ka partija, meklējot risinājumus Latvijas reģionu cilvēku mobilitātei, nākot klajā ar skaļiem paziņojumiem un apvainojumiem citiem koalīcijas partneriem.

Krauze uzsvēris, ka "Progresīvie" šobrīd torpedē valdību ar šādiem priekšlikumiem un neatbalsta reģionus. Ja šāda pieeja turpināsies un reģioni netiks atbalstīti, tas var nozīmēt valdības galu, brīdināja koalīcijas politiķis.

Vaicāts, vai ZZS varētu Saeimā rosināt uzticības balsojumu premjerei, Krauze gan norādījis, ka pašlaik šāds jautājums netiek apspriests.

Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA norādīja, ka finansējums sabiedriskajam transportam bija viena no "Progresīvo" prioritātēm budžeta sarunās. "Tomēr lēmumi par budžetu ir kopīgi koalīcijā, un ZZS šo jautājumu nevirzīja kā svarīgu," pauda Šuvajevs.

"Varbūt, ja izdotos apturēt Zemkopības ministrijas shēmas, par kurām dzirdam medijos, tad budžetā būtu vairāk līdzekļu arī sabiedriskajam transportam," teica Šuvajevs.

Iepriekš ziņots, ka pagājušās nedēļas ceturtdienas Saeimas sēdē notika uzticības balsojums satiksmes ministram Švinkam, divi no ZZS deputātiem - Uldis Augulis un Jānis Vucāns - ministra demisiju atbalstīja.

Koalīcijas līgumā gan ir teikts, ka sadarbības partneru frakcijas un pie frakcijām piederošie deputāti neierosina un neatbalsta Saeimas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.

Siliņa, atbildot uz jautājumu, vai šāds balsojums nav koalīcijas līguma pārkāpums, ceturtdien norādīja, ka ZZS deputātu lēmums atbalstīt Švinkas demisijas pieprasījumu ir "koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums".

Ziņots arī, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados - līdz 2,2%.

Par likumu grozījumiem otrajā - galīgajā - lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē 3. decembrī.