Parlaments izbrāķē jau otro kandidātu SEPLP locekļa amatam [papildināts]

Saeimas vairākums ceturtdien neatbalstīja Jāņa Sikšņa iecelšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā, līdz ar to parlaments izbrāķēja jau otro no Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomes virzītajiem kandidātiem.

Vairums parlamentā pārstāvēto politisko spēku frakcijas jau iepriekš bija paziņojušas, ka Saeimas balsojumā neatbalstīs Siksni.

Papildināts plkst. 15:36:

Par Sikšņa apstiprināšanu nobalsoja 34 deputāti, pret - 38 deputāti, bet deviņi deputāti balsojumā atturējās. Siksni apstiprināšanai amatā atbalstīja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un opozīcijas partijas "Stabilitātei", kas gan iepriekš bija teikuši, ka Sikšņa jautājumā nebalsošot.

Pret Sikšņa iecelšanu amatā balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), opozīcijas partijām "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālās apvienības un partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Liela daļa ZZS Saeimas deputātu balsojumā atturējās.

Deputāts Gatis Liepiņš (JV) jau pirms balsojuma debatēs atzina, ka Sikšņa apstiprināšanai nepietiek balsu. Viņš sprieda, ka situāciju rada kārtība, kad vieni personu izvirza, bet apstiprina jau citi. "Nevar pārmest deputātiem par viņu lēmumiem," izteicās Liepiņš.

Liepiņš kā ne visai profesionālu novērtēja SEPLP locekles Unas Klapkalnes rīcību, pirms balsojuma politiķus neatbalstīt Siksni. Viņš norādīja, ka viena cilvēka pozīcija nevar ietekmēt otra cilvēka tiesības ieņemt noteiktu amatu.

Deputāts sacīja, ka nākotnē būtu jādomā par to, kā tiek apstiprināti SEPLP amatu kandidāti. "Vislabāk būtu, ja būtu atklāts konkurss," teica Liepiņš, "tad paši varētu labāko izvēlēties." Siksnis līdz balsojumam Saeimā gan bija nonācis tieši konkursa rezultātā. Liepiņš aicināja Siksni atbalstīt.

Opozīcijas deputāts Edvīns Šnore (NA) Siksnim pārmeta to, ka Latvijā tiek turpināts izmantot krievu valodu sabiedriskajā medijā. Arī viņa kolēģis Nauris Puntulis (NA) piebalsoja un Siksnim pārmeta nepareizu nostāju krievu valodas jautājumā.

Savukārt deputāte Antoņina Ņenaševa (P) debatēs aicināja padomāt, kādu signālu Saeima sūta jomas profesionāļiem, neatbalstot jau otro kandidatūru darbam SEPLP. Viņa arī kritizēja iepriekš izskanējušo aicinājumu samazināt SEPLP locekļu skaitu.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, frakcija esot saņēmusi pretrunīgus vērtējumus par Sikšņa līdzšinējo darbu no dažādiem mediju jomas pārstāvjiem. ZZS arī ņēmusi vērā Klapkalnes "izvērsti argumentēto skaidrojumu", kādēļ Siksnis nav piemērotākā kandidatūra šim amatam.

Jau vēstīts, ka SEPLP locekle Klapkalne ir nosūtījusi vēstuli Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju vadītājiem, kurā aicina trešā padomes locekļa amatā neapstiprināt tam izvirzīto kandidātu Siksni, pretējā gadījumā solot atkāpties pati, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule. Viņai kā "Latvijas Radio" valdes priekšsēdētājai bijusi iespēja strādāt ar iepriekšējo SEPLP, kuru tolaik vadīja Siksnis, un vērot tās darbību. Klapkalnes ieskatā, lēmumu pieņemšana un sabiedrisko mediju pārvaldība Sikšņa vadītās padomes laikā bieži bijusi haotiska un nepārdomāta.

Iepriekš Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP lecekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu.

Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru. Vasarā Saeima Beltes kandidatūru noraidīja un Memoranda padomei nācās piedāvāt jaunu kandidātu.

Skaidrojot motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, Siksnis norādījis, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.

Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd, salīdzinot ar to, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz Latvijas sabiedriskā medija (LSM) uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšana, paplašinot padomes kompetences.

Siksnis bija SEPLP priekšsēdētājs līdz 2025. gada 3. augustam.

Saeimas deputāti 19. jūnijā SEPLP locekļu amatos iecēla Unu Klapkalni un Sanitu Upleju-Jegermani. Līdzšinējo SEPLP locekli Upleju-Jegermani darbam padomē izvirzīja Valsts prezidents, bet bijušo Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju Klapkalni - Saeimas deputāti. Līdz ar šīm pārmaiņām amatus SEPLP zaudēja Siksnis, kuru pirms vairākiem gadiem darbam padomē bija virzījusi Memoranda padome, un Jānis Eglītis, kurš savulaik bija Saeimas virzīts SEPLP loceklis.

SEPLP locekļa mēnešalga ir 5196 eiro pirms nodokļu nomaksas.

SEPLP sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima. Vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, vienu - NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padome, bet vēl vienu - Saeima. SEPLP locekli var apstiprināt amatā ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

SEPLP ir neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko mediju jomā.