VARAM par 2,7 miljoniem izveido sistēmu, kuru nevar pilnvērtīgi izmantot

Valsts kontroles (VK) revīzijā sešās pašvaldībās secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi, piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides un līdzfinansējums, ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi, aģentūru LETA informēja iestādes Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

Atvieglojumi bieži nav pietiekami pamatoti, nesasniedz iecerētos mērķus vai nav samērīgi pret administrēšanas izmaksām, kā arī ne vienmēr ir skaidrs, vai konkrētais atvieglojums patiešām ir nepieciešams, vērtē VK.

Pašvaldībām obligātā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja kā risinājumu atvieglojumu administrēšanai un iedzīvotāju informētībai, pašlaik nav pilnvērtīgi izmantojama, uzskata VK.

Tās ieviešanai vajadzīgi tehniski risinājumi, kas pašvaldībām prasa finanšu ieguldījumus, kuru tām šobrīd nav. Turklāt sistēma nav pielāgota atvieglojumu daudzveidībai un atšķirīgajai administrēšanas praksei.

VK informē, ka pašvaldībās, kurās tika veikta revīzija, fiksēti 39 unikāli atvieglojumi, kas šīm pašvaldībām izmaksā 66,2 miljonus eiro jeb vidēji 5% no pašvaldību budžetiem.

Atvieglojumu administrēšanas izmaksu noteikšanā ir nepilnības un nav skaidri sagaidāmie rezultāti, izceļ VK.

AVIS izveidošanā izlietoti 2,7 miljoni eiro un vēl 2,9 miljoni eiro tiks ieguldīti no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem. AVIS uzturēšanai no valsts budžeta ik gadu būs nepieciešami vismaz 460 000 eiro.

Savukārt pašvaldības tehnisku risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ AVIS neizmanto un pastāv būtiski valsts atbalsta un konkurences riski turpmākai AVIS attīstībai un 2,9 miljonu eiro likumīgai un lietderīgai izmantošanai no ANM līdzekļiem.

"Dažādie piešķirtie atvieglojumi var kalpot par būtisku instrumentu pašvaldībām svarīgu mērķu sasniegšanai. Tomēr ir svarīgi, lai pašvaldības rīkotos atbildīgi - skaidri nosakot atvieglojuma mērķi, izvērtējot, vai administrēšanas izmaksas nepārsniedz ieguvumus un nerada birokrātisko slogu saņēmējiem, periodiski pārliecinātos, vai konkrētais atbalsts vēl joprojām sniedz sabiedrībai plānoto labumu un ir saskaņā ar pašvaldības attīstības plāniem," norāda VK padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Revīzijā konstatēts, ka pašvaldībās bieži nav noteikts, ko ar konkrēto atvieglojumu vēlas panākt un kāpēc atvieglojuma apmērs ir tieši šāds.

Turklāt pašvaldībās trūkst priekšnosacījumu atbildīgai atvieglojumu plānošanai - finansējums bieži tiek noteikts, balstoties tikai uz iepriekšējā gada izpildi, nevis uz faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru atvieglojumu piešķiršanai kārtējam gadam un izmaiņām iedzīvotāju mērķa grupās, skaidro Erdmanis

Revīzija tika veikta sešās pašvaldībās - Tukuma, Olaines, Ropažu, Bauskas novada pašvaldībā, kā arī Rēzeknē un Jūrmalā.

Kopumā šajā pašvaldībās fiksēti 39 unikāli atvieglojumu veidi. Piemēram, braukšanas maksas, ēdināšanas maksas atvieglojums, pabalsti jaundzimušā aprūpei, nozīmīgā dzīves jubilejā, valsts svētkos, dažādu nodevu atvieglojumi, atlaides sporta infrastruktūras izmantošanai, maksai par laulības ceremoniju.

Revīzijā konstatēts, ka 2022.-2024.gadā šīs pašvaldības kopumā 149 atvieglojumiem izlietojušas 66,2 miljonus eiro, kas ir vidēji 5% no ikgadējā budžeta.

Tomēr tikai 13 jeb 9% no tiem ir noteikti ar attiecīgo atvieglojumu sasniedzamie rezultāti, piemēram, deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums, izglītojamo skaita īpatsvars, izmešu samazinājums, skaidro VK.

Kopumā 51% atvieglojumu tiek apzināts tā saņēmēju faktiskais mērķa grupas lielums, lai gan tieši tas ir pamats atbalsta piešķiršanai un nepieciešamā finansējuma plānošanai.

Lai nodrošinātu caurskatāmu līdzekļu izlietojumu, pašvaldībām, piešķirot atvieglojumus, jānosaka ne tikai ekonomiski pamatots to apmērs, bet arī jāvērtē administrēšanas izmaksas. Tomēr revīzijā konstatēts, ka 124 jeb 83% gadījumu nav skaidrs, kāpēc ir noteikts tieši šāds atvieglojumu apmērs, tādēļ pašvaldības nespēj savlaicīgi to pārskatīt atbilstoši ekonomiskajai situācijai.

Savukārt 147 jeb 99% atvieglojumu nav apzinātas administrēšanas izmaksas, tāpēc pašvaldības nevar analizēt šo izmaksu samērīgumu.

VK revīzijā sniegti divi ieteikumi. Pašvaldības, nosakot atvieglojumus, izvērtēs to piešķiršanas pamatojumu konkrētai iedzīvotāju mērķa grupai, lai atvieglojumu finanšu līdzekļu izlietojums būtu mērķtiecīgs, ar skaidru un saprotamu ietekmi uz pašvaldības mērķiem, kā arī identificēs atvieglojumus, kuru piešķiršanu iespējams standartizēt un administrēt AVIS.

Savukārt VARAM sadarbībā ar pašvaldībām izstrādās AVIS ilgtermiņa attīstības plānu, nosakot konkrētus termiņus sistēmas pilnvērtīgai izmantošanai.

VARAM norāda, ka galvenais izaicinājums AVIS izmantošanas sākšanai nav AVIS platformas pieslēgšanās izmaksas, bet gan datu pieejamība strukturētā digitālā formā atvieglojumu administrējošajās organizācijās. Daudzās pašvaldībās iztrūkst atvieglojumu uzskaites sistēmas vai arī pašvaldībās esošie risinājumi nav piemēroti kvalitatīvai un ātrai datu nodošanai strukturētā veidā. Lai risinātu šo problēmu, Atveseļošanas fonda projektā "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts" tiek attīstīti koplietojami risinājumi pašvaldībām, kas nodrošinās iespēju efektīvi pārvaldīt atvieglojumus un nodot nepieciešamos datus AVIS sistēmai, kas arī veido daļu no projekta izmaksām.

Papildus paredzēts, ka vienotā atvieglojumu pārvaldība tiks ieviesta ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī nozaru griezumā nacionālā mērogā, piemēram, sabiedriskajā transportā, veselības aprūpē, sociālajā aizsardzībā, izglītībā.

"Līdz šim platformas iespējas izmantojis ierobežots skaits pašvaldību, savukārt VK revīzija veicināja pašvaldību interesi par iespēju efektīvi un moderni administrēt atvieglojumus, digitalizēt atvieglojumu procesus, tai skaitā, lietot AVIS, kā arī atsaukties dalībai iepriekšminētajā projektā, kas sniedz atbalstu pašvaldību informācijas sistēmu integrācijai ar AVIS," norāda VARAM.

Ministrijā arī norāda, ka AVIS platforma ir pilnībā izstrādāta un ieviesta jau kopš 2023.gada nogales. Piemēram, Rīgas pašvaldība AVIS sistēmu lieto atvieglojumam "Ēdināšanas pakalpojums mazaizsargāto iedzīvotāju grupām", un kopš AVIS izmantošanas sākšanas ar sistēmas palīdzību tika uzskaitīta aptuveni viena miljona ēdiena porciju izdale atvieglojuma saņēmēju mērķa grupai.

VARAM arī uzsver, ka digitālie risinājumi ļauj panākt ievērojamu izmaksu ietaupījumu. Piemēram, Jelgavas pašvaldībā ieviestais lokālais norēķinu sistēmas risinājums ir ļāvis pašvaldībā panākt aptuveni 20% izmaksu ietaupījumu ēdināšanas pakalpojumu atvieglojumu dotācijām pilsētas izglītības iestādēs, savukārt transporta pakalpojumu atvieglojumu dotācijām dažādām iedzīvotāju kategorijām - aptuveni 30%. Šie ietaupījumi radušies, pateicoties tam, ka izglītības iestāžu ēdnīcās un sabiedriskajā transportā darījumi, kuriem piemēroti atvieglojumi, tiek uzskaitīti caurskatāmi, izsekojami, centralizēti un digitālā formātā.

VARAM ieskatā, ieviešot VK ieteikumus, var tikt panāktas pozitīvas izmaiņas atvieglojumu pārvaldībā pašvaldībās.