AM sola spert vajadzīgos soļus sieviešu obligātai iesaukšanai VAD

Aizsardzības ministrija (AM) jau nākamgad spers nākamos soļus, lai 2028.gadā panāktu sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), intervijā "Delfi TV" atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sprūds atzina, ka sieviešu obligāta iesaistīšana VAD joprojām ir aktuāls jautājums, jo viņam kā aizsardzības ministram un paša pārstāvētajai partijai "Progresīvie" tēma par dzimumu līdztiesību un līdzatbildību ir ļoti svarīga.

Mēs redzam, ka valsts aizsardzības mācībā ir iesaistīti gan puiši, gan meitenes un tas ir ieviests visās skolās, līdz ar to tēma par dzimumu līdztiesību un par abu dzimumu iesaistīšanu arī VAD ir aktuāla," uzsvēra ministrs.

Nākamgad paredzēti nākamie soļi, lai panāktu sieviešu obligātu iesaukšanu VAD, atzina ministrs.

Lai turpinātu, nepieciešams realizēt divas lietas, klāstīja ministrs. Pirmkārt, jānodrošina abiem dzimumiem atbilstošs ekipējums, tostarp formastērpi, kuri jau nākamgad būs piegādāti armijā dienošajām sievietēm. Otrkārt, nepieciešams sagatavot infrastruktūru, lai dienests būtu kvalitatīvs.

Nākamais solis būs nākt ar konkrētu priekšlikumu, ka sākot ar 2028.gadu VAD būtu jābūt attiecinātam gan uz vīriešiem, gan sievietēm, uzsvēra ministrs.

Vienlaikus ministrs nenoliedza, ka šajā jautājumā ir jāturpina diskusija ar sabiedrību, jo nepieciešams tās atbalsts.

Sprūds arī informēja, ka par sieviešu iesaukšanu VAD jau veiktas sarunas ar koalīcijas partneriem, un tās tiks turpinātas. Pēc viņa teiktā, partneri šim jautājumam bijuši atvērti, bet sarunai ir jāturpinās.

Komentējot to, ka šogad Militārajā policijā sākts 191 administratīvā pārkāpuma process par VAD iesaukto jauniešu neierašanos uz veselības pārbaudi bez attaisnojoša iemesla vai par veselības pārbaudes nepabeigšanu, Sprūds norādīja, ka AM joprojām akcentē brīvprātības principu un brīvprātīgo skaits turpina pieaugt.

Vienlaikus ministrijā turpinās diskusija par sodu palielināšanu. Ja izvairīšanās no pārbaudēm un dienesta kļūs sistemātiska un sodu palielināšanai būs potenciāls pienesums, tad ministrija šajā jautājumā ir gatava virzīties uz priekšu, skaidroja Sprūds.

Patlaban tiek gatavoti VAD grozījumi, lai pilnveidotu dienestu, līdz ar to būs diskusijas par iespējamo administratīvo sodu palielināšanu, iespējams, pat kriminālatbildības noteikšanu, stāstīja Sprūds. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām ministrija šajā jautājumā vēl nevēlas steidzamību, jo nepieciešama rūpīgāka analīze.

Valsts aizsardzības dienesta likums Saeimā tika pieņemts 2023.gada 5.aprīlī. Tas nosaka pienākumu dienēt VAD katram Latvijas pilsonim - vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi - vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

Nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauc pēc nejaušības principa.

VAD ir valsts dienesta veids, kas ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo dienestu (alternatīvo dienestu). VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu. Patlaban alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns jau šogad pavasarī intervijā aģentūrai LETA atzina, ka, iespējams, kādā brīdī būs jāatgriežas pie jautājuma par sieviešu obligātu iesaukšanu VAD.

NBS virzās uz šobrīd plānotā skaita sasniegšanu - ik gadu apmācīt 4000 VAD karavīru.

Saskaņā ar aizsardzības ministra izdoto pavēli trūkstošo iesaucamo atlase pēc nejaušības principa pirmo reizi notika 2024.gada 26.novembrī.