Krievijas Ārlietu ministrija publicē "rusofobijas" piemērus: par ko viņi apvainojas?

Krievijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē parādījusies jauna sadaļa: “Rusofobijas izpausmju piemēri”. Apakšvirsraksts skaidro terminu: “Ārvalstu politiķu un sabiedriski nozīmīgu personu “naida runas” lietošanas piemēri pret Krieviju un rusofobiski izteikumi.”

Patiesībā daudzos izteikumu piemēros Ārlietu ministrija par “rusofobiju” sauc labi zināmu faktu izklāstu. Piemēram, Somijas ārlietu ministres Elinas Valtonenas paziņojums, kurā Krievijas Ārlietu ministrija konstatēja “naida runu”, skan šādi:

"Mēs atrodamies situācijā, kad Krievija izvērš agresīvu karu Eiropā pret starptautiskajām tiesībām. Uz to ir jāatbild."

(2025. gada 25. janvāra intervijā Somijas ziņu kanālam “YLE TV1”.) Vēlreiz vispārzināmu faktu izklāsts tiek pasludināts par "rusofobiju". Par to raksta Krievijas opozīcijas izdevums “The Insider”, citējot dažādu valstu politiķus.

ASV Republikāņu partijas senators Lindsijs Greiems:

"Ja Putins un citi prāto, kas notiks 51. dienā [kad beigsies ASV prezidenta Donalda Trampa ultimāts par karadarbības pārtraukšanu Ukrainā noteikto 50 dienu laikā], es ieteiktu viņiem pajautāt ajatollam [Irānas augstākajam vadītājam un garīgajam līderim Ali Hamenei]. Ja es būtu valsts, kas pērk lētu Krievijas naftu, tādējādi atbalstot Putina kara mašīnu, es ticētu prezidentam Trampam uz vārda."

(2025. gada 15. jūlija ieraksts platformā "X".) Kas šajā paziņojumā ir tik rusofobisks? Republikāņu senators Lindsijs Greiems runā tikai par sava prezidenta apņēmīgajiem nodomiem un salīdzina izziņoto 100% tarifu ietekmi ar postījumiem, ko nodarīja ASV bombardēšanas Irānas kodolcentros.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka:

"Mieru Eiropā var panākt tikai ar spēku. Ko mums nesīs pamiers, kas divu vai četru gadu laikā varētu novest pie vēl lielākām nelaimēm, vēl lielākas iznīcības, pie vēl viena kara Eiropā?"

(2025. gada 13. marta preses konference G7 ārlietu ministru sanāksmē Kanādā.) Te Olafa Šolca valdības ārlietu ministre pauž savu attieksmi pret hipotētisku vienošanos par pamieru, kas neatrisina galveno problēmu. Starp citu, vai tieši par to nerunāja Krievijas puse, ierosinot sarunas risināt par "konflikta pamatcēloņiem", nevis par pamieru? Cita lieta, ka tai bija prātā nedaudz atšķirīgi noregulējuma principi, kas ir tālu no starptautiskajām tiesībām.

Vēl viens Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas citāts:

"Mūsu mērķis ir spēcīga un suverēna Ukraina. Tas prasa "spēka pozīciju", un tas attiecas arī uz sarunām ar Putina Krieviju..."

(2025. gada 17. marta preses konference ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē.) Un atkal, kur šeit ir saskatāma "rusofobija" un "naida runa"? Vai tad tā nav vēlme redzēt Ukrainu kā spēcīgu un suverēnu valsti?

Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis:

"Diktators Putins neatzīst Zelenski par prezidentu, ukraiņus par nāciju un Ukrainu par valsti."

(2025. gada 5. janvāra ieraksts platformā “X”.) Te nav runa par Krieviju kā valsti.Taču Putina jaukšana ar Krieviju ir Krievijas amatpersonu ierasta prakse. Ministrs tikai atgādina par objektīviem faktiem: saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūciju Krievijas prezidenta vēlēšanas "nebija ne brīvas, ne godīgas", un tāpēc Vladimirs Putins "nebūtu uzskatāms par leģitīmu prezidentu". Tāpēc viņa kā diktatora definēšana ir pilnīgi loģiska.

2024. gada maijā Putins par Zelenski saistībā ar viņa prezidenta pilnvaru beigām izteicās: "Protams, mēs apzināmies, ka pašreizējā valsts vadītāja leģitimitāte ir beigusies. Es domāju, ka viens no izziņotās konferences, konferences Šveicē, mērķiem ir tieši tas, lai Rietumu sabiedrība, mūsdienu Kijevas režīma sponsori, apstiprinātu pašreizējā valsts vadītāja vai tās personas leģitimitāti." Putins 2021. gadā publicēja veselu rakstu ar nosaukumu "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību" par to, ka ukraiņi kā tauta nepastāv un ka viņi ir daļa no krievu tautas. Un intervijā ar ASV propagandistu Takeru Karlsonu 2024. gada februārī viņš nosauca Ukrainu par "mākslīgu valsti, ko sagribēja izveidot Staļins". Šķiet, ka Krievijas Ārlietu ministrija ir pilnīgi pareizi pasludinājusi Putina uzskatu izklāstu par rusofobiju un naida runu.

ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa:

"Vladimirs Putins turpina bombardēt Ukrainu, un drīz, pēc desmit dienām, mēs atzīmēsim briesmīgo kara sākuma gadadienu, kas ilgst jau četrus gadus. Tas nenotika vienas nakts laikā. Kara bungas rīb kopš 2008. gada, kad Krievija iebruka Gruzijā, pēc tam 2014. gadā iebruka Donbasā un anektēja Krimu. Pēc tam Krievija izmantoja Sīriju kā laboratoriju, lai pārbaudītu ieročus un procedūras, kas vēlāk tika izmantotas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā 2022. gadā."

(2025. gada 16. februāra paziņojums Ēvalda fon Kleista balvas pasniegšanas ceremonijā Minhenes Drošības konferencē.) Un atkal, tas ir nekas vairāk kā vien korekts vēsturisko notikumu izklāsts. Kaja Kallasa:

"Nav šaubu, kurš šeit ir agresors un kurš ir upuris. 2022. gada 24. februārī Krievija sāka bombardēt Ukrainu un turpina to darīt. Neviens Eiropā nevēlas šī kara turpinājumu, un nevienam Eiropā šis karš nav vajadzīgs, kaut vai mazāks nekā ukraiņiem."

(2025. gada 24. februāra paziņojums preses konferencē ES Ārlietu padomes sanāksmē.)

Luksemburgas aizsardzības ministre Juriko Bakesa:

"Trīs gadi Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Trīs gadi nelikumīgas okupācijas. Trīs gadi Ukrainas nelokāmības, drosmes un apņēmības. Trīs gadi Luksemburgas nepārtraukta atbalsta Ukrainai. Luksemburga ir kopā ar Ukrainu un vēstures pareizajā pusē."

(2025. gada 02. februāra ieraksts platformā "X".)

Zīmīgi, ka "rusofobijas meklējumi tumšā istabā”, ar ko tā aizrāvusies Krievijas Ārlietu ministrija, netraucēja tai pirms gada publicēt ārvalstu mediju sarakstu, kuriem Krievijā ir bloķēta piekļuve, par to portāls "nra.lv" informēja 28.06.2024.

Starp Krievijas Ārlietu ministrijas konstatētajiem "rusofobijas piemēriem" ir arī skarbāki izteikumi, kur Eiropas politiķi sniedz savu vērtējumu par Krievijas rīcību, konkrēti nosaucot to par noziedzīgu.Tomēr, salīdzinot ar Krievijas amatpersonu, piemēram, Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva, izteikumiem, tos tik un tā var uzskatīt par korektuma etalonu.