JV un ZZS skeptiski par atteikšanos no amatpersonu atalgojuma publiskošanas
"Jaunās vienotības" (JV) un Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakciju vadītāji skeptiski par atteikšanos no amatpersonu atalgojuma publiskošanas.
JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA sacīja, ka neredz ne nepieciešamību, ne pamatojumu atkāpties no atklātības principa. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, un tas esot pašsaprotami jebkurā normālā, eiropeiskā valstī - amatpersonu atalgojumam ir jābūt publiski pieejamam.
Viņš sacīja, ka šāda informācijas atklātība nekādā veidā neaizskar indivīda brīvību vai tiesības. Arī viņa paša atalgojums vienmēr esot bijis publisks, un viņš uzskata, ka tā tam arī jāpaliek.
Jurēvics piebilda, ka, ja ir kādi tehniski aspekti, kurus nepieciešams uzlabot, to var darīt. Taču no pamatprincipa, ka amatpersonu atalgojumam jābūt publiski pieejamam, viņš negrasās atkāpties. Viņš arī komentēja bijušā tiesībsarga viedokliJura Jansona, kurš uzskatījis, ka šāda prakse varētu būt pretrunā ar tiesību normām, norādot, ka tas ir tikai viens viedoklis. Līdz šim Saeimas vairākums esot atbalstījis atklātības principu.
Viņš uzsvēra, ka, ja kāda persona vai organizācija uzskata, ka šāda informācijas atklātība aizskar viņu tiesības, viņiem ir visas iespējas vērsties Satversmes tiesā un pārliecināties par to juridisko pamatotību.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA pauda personīgo uzskatu, ka amatpersonu un ne tikai amatpersonu atalgojumam jābūt publiski pieejamam.
"Attiecīgi iespējams, ka likumā jāizdara korekcijas, lai tas būtu juridiski korektāks, bet katrā gadījumā jāatrod risinājums kura ietvaros šī informācija ir publiski pieejama," teica Rokpelnis.
Iepriekš arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādījuši, ka amatpersonu atalgojuma publiskošana ir laba prakse, bet būtu atbalstāms samērīgāks risinājumu.
Šā gada 1.februārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasība iestādes tīmekļvietnē katru mēnesi publiskot amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un tai aprēķināto atalgojumu. Amatpersonām tika lūgts komentēt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu sagatavot un virzīt izskatīšanai grozījumus šīs prasības izslēgšanai no likuma.
Tāpat vēstīts, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēmusi sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, lai no tā izslēgtu prasību par amatpersonu atalgojuma publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Deputāti lēmumu pieņēma, iepazīstoties ar Tiesībsarga biroja vēstuli komisijai, kurā norādīts, ka pagājušā gada novembrī Saeimā pieņemtā norma par valsts amatpersonu ikmēneša atalgojuma publiskošanu neatbilstot Satversmei.
Vēstulē tiesībsargs aicinājis par grozījumu virzību Saeimā atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lemt par apstrīdētās normas izslēgšanu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma.
"Virzīsim likuma grozījumus, jo tiesībsargs savā atzinumā paudis, ka nosacījums par atalgojuma publiskošanu rada ievērojamu personas pamattiesību aizskāruma risku. Tiesībsargs arī paudis, ka apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, lai aizstāvētu amatpersonu tiesības uz savu datu drošību un privātās dzīves neaizskaramību," paudis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Tāpat uz amatpersonu atalgojuma publiskošanas neatbilstību Satversmei norādījusi Datu valsts inspekcija vēstulē Rinkēvičam.
Par attiecīgu grozījumu Valsts pārvaldes iekārtas likumā iesniegšanu Saeimā atbildīgajā komisijā plānots lemt septembrī.
