Trampa un Putina telefonsaruna no sirds ielīksmojusi Kremli; par mieru neviens nerunā
Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa 19.maija telefonsaruna no sirds ielīksmoja Kremli un tā ideologus. Visu aizvadīto nedēļu par to tika runāts ārkārtīgi jūsmīgos toņos, īpašu uzsvaru liekot uz Trampa nevēlēšanos noteikt kādas jaunas sankcijas, kas būtu vērstas pret Krieviju.
Vienlaikus priekšplānā atradās arī ziņa, ka Putins neatsakās no sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet pagaidām nevarot pateikt ne to norises laiku, ne vietu. Jā, un atkal vecā dziesma, ka runāt ar Zelenski varot, bet nekādus līgumus parakstīt gan nevarot, jo viņam trūkstot leģitimitātes.
Ārkārtīgi uzskatāms un klātesošs kārtējo reizi bija krievu mēģinājums šķelt Rietumu sabiedrotos. Proti, ideoloģiskais naratīvs ir nepārprotams: ASV Trampa personā ir pragmatisks sarunu partneris, kas vēlas mieru, bet, nosacīti runājot, debilā Eiropa tam pretojas un tās "nacistu pēcteči" grib nepārtrauktu karu.
Vatikāns krieviem nav "pietiekami elegants"
Kad krievi bija izjūsmojušies par Vladimira un Donalda lielisko telefonsarunu, kurā abi sarunu biedri bija uz "tu" un "neviens negribēja pirmais nolikt klausuli", Kremļa ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Putins varētu tikties ar Zelenski, bet laiks un vieta vēl ir lielajā "apspriešanas procesā". Taču jebkādu dokumentu parakstīšana ar Zelenski gan neesot iespējama, jo tur tūdaļ esot klātesošs jautājums par viņa leģitimitāti.
Vienlaikus Lavrovs paziņoja, ka divām pareizticīgām valstīm apspriest nākotni katoļu teritorijā, Vatikānā, nebūtu eleganti. Jo īpaši arī tāpēc, ka viens no konflikta cēloņiem esot bijis Zelenska režīma uzņemtais kurss uz Ukrainas pareizticīgās baznīcas iznīcināšanu.
Turklāt visi propagandisti kliedza, ka Vatikānā neesot iespējams garantēt Krievijas delegācijas (lasi, Putina) drošību, jo Vatikāns neesot paziņojis, ka tam nav saistošs Starptautiskās Krimināltiesas lēmums izdot Putina aresta orderi.
Lai arī Putins pēc telefonsarunas paziņoja par Krievijas gatavību izstrādāt memorandu, saskaņā ar kuru varētu notikt miera sarunas un sarunas par iespējamu pamieru, Lavrovs savā paziņojumā bija daudz atklātāks.
Rietumu pasaulei vajadzētu ņemt vērā divas lietas no Lavrova teiktā. Pirmkārt, viņš uzsvēra, ka nav iespējams pamiers pirms sarunām. Otrkārt, Lavrovs skaidri pateica, ka Krievija nekad nepieļaus, ka tiek noslēgts miers, kura rezultātā turpina pastāvēt pašreizējā Ukraina ar tajā valdošo "režīmu".
Starptautiskie analītiķi daudz spriež par to, vai Putins patiešām vēlas mieru Ukrainā. Krievijas pētniece, starptautiskās domnīcas "Carnegie Endowment for International peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka Putins vēlas izbeigt karu, bet tikai pēc saviem noteikumiem. No viņa skatupunkta karš ir jāturpina tik ilgi, kamēr Kijiva pieņem Krievijas prasības.
"Karadarbības turpināšana nav pašmērķis, bet gan sekas tam, ka nav izdevies panākt labvēlīgu izlīgumu, izmantojot ierobežotu militārā spēka izmantošanu. Šī atšķirība ir būtiska: spēja ieņemt visu valsti būtiski atšķiras no stratēģijas, kas apvieno pakāpenisku agresiju ar pastāvīgiem eskalācijas draudiem. Pat četru reģionu aneksija 2022.gada septembrī notika bez pilnīgas fiziskas teritoriju kontroles," raksta Stanovaja.
Viņa uzskata, ka Putins vēlas, lai ukraiņi pieņemtu, ka viņi nevar uzvarēt, ka nav jēgas turpināt cīnīties pret Krieviju un ka Maskava ir gatava neatlaidīgi turpināt cīnīties neatkarīgi no izmaksām, jo tā uzskata šo konfliktu par eksistenciālu. Attiecīgi kara augstās izmaksas un Krievijas lielie zaudējumi neliek pārvērtēt Putina mērķus vai nodomus.
Tikmēr ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) secina, ka Rietumu militārās palīdzības Ukrainai pārtraukšana ir Krievijas vienīgā reālā cerība uzvarēt šajā karā