Aizvadītajā nedēļā krievu propagandas uzmanības centrā bija tā sauktās miera sarunas Stambulā, par kurām Kremļa oficiālais verdikts ir vienkāršs: mēs esam apmierināti. Pilnīgi cits vērtējums ir Ukrainai un Rietumiem. Tā, piemēram, CNN vēsta, ka miera process norit tieši tā, kā Krievija vēlas - lēnām un ar Kremli kā dienaskārtības plānotāju.
Nedēļas sākumā lielākā intriga bija, vai tiešām uz sarunām Stambulā dosies to iniciators Krievijas diktators Vladimirs Putins. Protams, ka nedevās. Uz Stambulu nedevās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Faktiski tā bija samērā zema līmeņa tehniskā delegācija, kuru Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nodēvēja par butaforisku. Līdz ar to likumsakarīgi uz sarunām neieradās arī Zelenskis.
Pretēji krievu paustajai apmierinātībai ar it kā lielo progresu, kur vienīgais patiesi vērā ņemamais rezultāts ir abu pušu gūstekņu - 1000 no katras puses - apmaiņa, starptautiskie analītiķi norāda, ka Stambulas sarunas kārtējo reizi apliecina, ka krievi vēlmi pēc miera tikai imitē, bet patiesībā velk laiku, un Kremļa mērķis nekādā gadījumā nav noslēgt tādu mieru, kas nenozīmētu Ukrainas padošanos un tās neatkarības iznīcināšanu.
Protams arī propagandistu galvenais uzstādījums visiem ir viens: karš var beigties tikai uz Krievijas nosacījumiem ar Ukrainas de facto kapitulāciju. Taču ideologu rindās ir redzami dažādi flangi, sākot ar liekulīgi samiernieciskas pozīcijas paušanu, sak, mēs jau gribam mieru, bet "ukranacisti" un Eiropa to negrib pieļaut, līdz tā sauktajiem Z propagandistiem, kas atklāti sludina, ka Ukraina ir jāiznīcina.
Radio raidījumā "Pilns kontakts" krievu ideoloģiskais gebelss Vladimirs Solovjovs atklāti pauda, ka nesaprot, par ko gan vispār var notikt miera sarunas un par ko īsti būtu jāvienojas. Jau savā televīzijas šovā propagandists ir paudis, ka Krievijai ir nepieciešama pilnīga uzvara, nospiežot Ukrainu uz ceļiem.
Taču radio raidījumā Solovjovs atklātā tekstā pateica: "jūs gribat pamieru. Bet mēs gribam jūsu nāvi".
Tāpat, ja Putins vienmēr ir mēģinājis tēlot miera balodi un paudis, ka neredz nepieciešamību pēc kodolieroču lietošanas, lai arī to neizslēdz Krievijas suverenitātes apdraudējuma gadījumā, tad Solovjovs un vēl daži "vanagi" gandrīz katrā raidījumā kliedz, ka beidzot taču jādod trieciens pa Eiropas galvaspilsētām. Atšķirībā no Putina, kurš nekad nav izteicis tieša veida kodoldraudus, naskākie propagandisti to dara regulāri.
Skaidrs, ka šādus propagandistu izteikumus kā "jūs gribat pamieru, mēs gribam jūsu nāvi" Kremlis pieļauj un atbalsta. Ja Putinam liktos, ka tas nav nepieciešams, Solovjovs vai nu mainītu retoriku, vai būtu noņemts no ideoloģiskās trases. Attiecībā uz Rietumiem propagandisti spēlē "slikto policistu", kamēr it kā samiernieciskais Putins ir "labais policists" - mieru mīlošs valsts līderis, kurš tajā pašā laikā stingri iestājas par nacionālajām interesēm.
"Reliģiskais karš"
Tā kā Kremlis vēl joprojām nav izteicis gatavību piekrist 30 dienu pamieram un pēc būtības virzīties uz mieru, tad propagandisti raujas vaiga sviedros, lai pierādītu, kāpēc karu ne tikai nav iespējams apturēt, bet tas ir jāturpina, jo ir nepieciešams Krievijas izdzīvošanai.
Proti, Medvedevs, Solovjovs, specvienības "Ahmat" komandieris Apti Alaudinovs un citi nerimstoši atkārto, ka karš neesot par teritorijām - tas esot "svētais" karš starp Dievu, kuru pārstāv Krievija, un Sātanu, kuru iemieso Rietumi.
Solovjovs savā svētdienas vakara šovā uzsvērti klāstīja, ka notiekošais ir sakrāls karš, kurā uz spēles likts kristīgās civilizācijas liktenis, kura vienīgā un īstenā aizstāve ir Krievija.
Lai pierādītu savas teorijas pamatotību, tika atrasts arī grēkāzis - homoseksuāli cilvēki. Solovjovs klāstīja, ka homoseksuāliem cilvēkiem un tādiem valstu līderiem kā Makrons, kuriem nav bērnu, gluži dabiski nerūpot nedz nākotne, nedz nākamās paaudzes, tikai tūlītējs labums un vara. Tādēļ arī Eiropa, kura savā vairākumā ir "pederastiska", grib karot, jo tai nerūp nākotne.
Solovjovs bieži atsaucās uz Bībeli un homofobajai krievu sabiedrībai itin viegli iebaroja domu, ka Eiropa grib karu tādēļ, ka tur ir daudz homoseksuālu cilvēku.
Faktiski tas, ar ko nodarbojas propagandisti, ir centieni piešķirt jēgu karam, kurā saskaņā ar Ukrainas aplēsēm krituši un nopietni ievainoti jau vairāk nekā 900 000 krievu karavīru.