Aizsardzības ministrija sola trīskāršot vietējās industrijas iesaisti NBS iepirkumos

© Mārtiņš Zilgalvis / F64

Latvijas armijas iepirkumos līdz 2036.gadam vietējās industrijas dalību plāno palielināt līdz 30%, tiekoties ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) biedriem, norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Saskaņā ar ministra teikto, Aizsardzības ministrija plāno palielināt vietējās industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumosL

Līdz 2028.gadam tā tiks dubultota, sasniedzot 20% no iegāžu apjoma, bet līdz 2036.gadam - trīskāršota, sasniedzot 30%.

Līdz 2028.gadam plānots kāpināt arī aizsardzības nozares inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu, sasniedzot 1,5% no aizsardzības budžeta, bet 2036.gadā tas sasniegs jau 3% no aizsardzības budžeta.

Tāpēc ministrs aicināja LDAIF biedrus aktīvi piedalīties inovāciju atbalsta pasākumos. Viņš arī piezīmēja, ka aizsardzības industrija veiks NBS apgādi ne vien miera laikā, bet arī krīzes un kara gadījumā, kam ir būtiska loma militāro piegāžu drošības risku mazināšanā.

Gan Eiropas valstis, gan Latvija ir apņēmušās palielināt finanšu ieguldījumus savā drošībā. Latvija kāpinās aizsardzības izdevumus līdz 4% no iekšzemes kopprodukta un virzīsies uz 5% tuvākajā nākotnē, norādījis Sprūds.

Vienlaikus ir svarīgi, ka Latvijas uzņēmēji ir ambiciozi, aktīvi veido starptautiskās sadarbības, investē inovācijās un konkurētspējīgās tehnoloģijās, uzsvēris ministrs.

Ministrs arī uzsvēris, ka LDAIF ar vairāk nekā 100 biedriem ir ilggadējs, aktīvs un pieredzējis aizsardzības nozares partneris, un neatņemama aizsardzības industrijas ekosistēmas daļa.

Latvijas drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi kļūs par būtisku drošības un tautsaimniecības atbalstu. Lai stiprinātu aizsardzības un drošības industriju, ir svarīgi ieguldīt trīs būtiskos virzienos, uzsvērusi LDAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Pirmkārt, vietējās ražošanas jaudu attīstībā, kas ļautu nodrošināt stratēģiski svarīgus risinājumus ar prognozējamu valsts atbalstu. Otrkārt, pētniecībā un attīstībā, lai radītu inovatīvas tehnoloģijas nākotnes drošībai, un, visbeidzot, stratēģisko rezervju veidošanā, kas nodrošina stabilu piegāžu ķēdi krīzes situācijās. Šādos apstākļos ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot resursus valsts un sabiedroto drošībai, norādījusi Egle.

Ņemot vērā plānoto Latvijas aizsardzības nozares budžeta pieaugumu, aizsardzības industrijai ir ievērojams attīstības potenciāls, kuru svarīgi ir izmantot. Starptautiskie līgumi paredz 30% vietējās industrijas iesaisti, piemēram, nesen noslēgtais līgums par "ASCOD" kājnieku kaujas mašīnu piegādi. Jau drīzumā ministrija plāno noslēgt arī citus līgumus NBS kaujas spēju stiprināšanai, kur neatņemama sastāvdaļa būs Latvijas uzņēmēju iesaiste, norādījis Sprūds.

Svarīgākais