Kremlī par Trampa un Zelenska strīdu tikai gavilē; atsauc atmiņās Jaltas vienošanos

Visu Ukrainu atbalstošo Rietumu pasauli satricināja 28. februārī notikusī ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā Tramps ne tikai pazemoja Zelenski, bet arī būtībā izdzina viņu no Baltā nama. Protams, ka tas izraisīja priecīgas gaviles Kremlī.

"Aktierīti sagrāba aiz apkakles un izmeta no Baltā nama"; "Zelenskis izskatījās pēc neveiksminieka"; "Zelenskis ir nepiemērots valsts vadītāja lomai, viņš ir asinskārs slepkava" - šādi krievu propagandisti pasniedza pagājušās piektdienas notikumus ASV.

Svētdienas vakara lielo nedēļas ziņu apskata vadītājs, odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs paziņoja, ka pēc Trampa un Zelenska tikšanās skaidrs ir viens: pasaules likteni izlemj Krievija, ASV un Ķīna, jo Eiropas Savienība vairs nav nopietni ņemams politiskais spēks. Pagaidām vēl jaunas Jaltas vienošanās nav, bet tās tēls ir klātesošs, uz to viss iet, klāstīja Kiseļovs.

Jāatgādina, ka Jaltas konference notika 1945. gada februārī un tajā piedalījās trīs lielvalstu līderi - Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils, ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts un Padomju Savienības diktators Josifs Staļins. Jaltas konferences laikā tika panākta vienošanās par Vācijas un Berlīnes sadalīšanu četrās okupāciju zonās, kā arī tika izlemts Polijas un Baltijas valstu liktenis.

Jaunas Jaltas scenārijs ir tas, ko vēlas Putins, un izskatās, ka tāda ir arī kādreizējās brīvības un demokrātijas citadeles ASV pašreizējā prezidenta vēlme. Jauna Jalta nozīmē pasauli, kurā nevalda starptautiskās tiesiskās normas, bet gan stiprākais. Jaunajā pasaulē nozīme ir tikai lielvarām un pārējās valstis ir nevis suverēni subjekti, bet tikai lielvaru "interešu un ietekmes zonas". Tāda ir Putina un Trampa ideālā pasaule.

Propagandists Vladimirs Solovjovs priecīgi paziņoja, ka ar pašreizējo Amerikas līderi ir viegli noslēgt darījumus, jo viņam, tāpat kā Krievijai, rūp tikai savas valsts nacionālās intereses. Un lielvarām par nacionālajām interesēm ir viegli vienoties, īpaši, ja pa kājām nemaisās kaut kādas starptautiskās normas.

Tikmēr pārējā Rietumu pasaule ar pamatotām bažām raugās uz šādu "jaltisko" pasauli. "Ja Trampa un Putina vienošanās īstenosies, tas ne tikai grautu Ukrainas suverenitāti, bet arī radītu bīstamu precedentu, kurā autoritāri režīmi ar agresiju var gūt stratēģiskus ieguvumus. Tam būtu ietekme ārpus Austrumeiropas robežām, iedrošinot citas globālās lielvaras ar ekspansijas ambīcijām, piemēram, Ķīnu attiecībā uz Taivānu," raksta domnīca "Modern Diplomacy".

Domnīcas autori uzskata, ka tad, ja Rietumu demokrātijas nerīkosies izlēmīgi, starptautiskā kārtība var kļūt par tādu, kurā autoritāras valstis diktē globālās drošības nosacījumus. "Ukrainas liktenis šodien atspoguļo pēckara Austrumeiropas likteni, kas atradās starp konfliktējošām ietekmes sfērām. NATO autoritātes samazināšanās atspoguļotu Aukstā kara sākuma laikus, kad šķelšanās starp sabiedrotajiem atstāja mazākās valstis neaizsargātas pret ārēju dominanci. Likmes nevar būt augstākas, un Jaltas kļūdu atkārtošanas sekas varētu būt katastrofālas globālajai stabilitātei. Šis brīdis prasa principiālu diplomātiju, stratēģisku tālredzību un nelokāmu apņemšanos aizstāvēt demokrātiskās vērtības autoritāras iejaukšanās apstākļos. Tikai mācoties no vēstures, Kanāda un Eiropa var izvairīties no pagātnes kļūdām un veidot nākotni, kurā drošība un suverenitāte tiek aizsargāta nākamajām paaudzēm," raksta "Modern Diplomacy".

Savukārt "New York Times" norāda: "Putins nevēlas neko citu kā pārkārtot pasauli, kā to darīja Josifs Staļins, panākot vienošanos ar Franklinu D.Rūzveltu un Vinstonu Čērčilu Krimas pilsētā Jaltā 1945.gada februārī. Putins jau sen ir vēlējies izgrebt zemeslodi. Beidzot Tramps viņam ir pasniedzis nazi."

Laikraksts arī pauž, ka Putina "cieņa pret Jaltas vienošanos pārsniedz kādreiz varenās Padomju Savienības un tās vadoņa Staļina slavināšanu. Viņš uzskata, ka vienošanās, ko noslēdza trīs valstu vadītāji, - Padomju Savienībai paturot trīs Baltijas valstis, kuras tā bija anektējusi, kā arī daļu Polijas un Rumānijas un vēlāk nodrošinot kundzību pār sešām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un daļu Vācijas - joprojām ir vienīgais leģitīmais ietvars Eiropas robežām un drošībai. Februārī, kad Krievija atzīmēja vienošanās 80.gadadienu un gatavojās sēsties pie galda ar Trampa administrāciju, Lavrovs un oficiālie Krievijas vēsturnieki šo vēstījumu atkārtoja".

Tikmēr rakstnieks un vēsturnieks Fransiss Fukujama raksta, ka "ASV ir vienojušās ar ļaunumu".