Analītiķi negrib skatīties acīs patiesībai, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam ir daudz ērtāk komunicēt ar sev līdzīgo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pirmdien diskusijā "Pasaule Krievijas pilna mēroga iebrukuma trešajā gadadienā. Karš. Propaganda. Draudi" pauda ukraiņu rakstnieks Andrijs Ļubka.
Komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska strīdu Baltā nama Ovālajā kabinetā ar Trampu un ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, Ļubka uzsvēra, ka lasījis daudz analītisku rakstu par šo gadījumu. Pastāvot doma, ka, ja Ovālajā kabinetā būtu klāt tulks, emocijas nebūtu tādos toņos un arī konflikta nebūtu.
Manuprāt, analītiķi negrib paskatīties patiesībai acīs, ka Trampam ir daudz ērtāk komunicēt ar Putinu, ka Tramps ir "uzmetis" Eiropu. [..] Starp ASV un Eiropu patiešām ir okeāns. Iepriekš mēs to tā neizjutām, bet patlaban tas ir milzīgs okeāns. Savā ziņā Ukrainai ir atvieglojums apzināties, ka ASV vairs nav draugs," sacīja ukraiņu rakstnieks.
Viņš norādīja, ka laikā, kad Krievija turpināja bombardēt Ukrainu, ASV uzbruka tai informācijas telpā. Ļubkas ieskatā, vidusmēra amerikānim radies iespaids, ka vienīgā puse, kura nevēlas mieru, ir Ukraina. Viņš arī uzsvēra, ka pasaulē ir daudz viltus informācijas un propagandas. Rakstnieks pieminēja Slovākiju, kas ievērojami palīdzēja Ukrainai līdz brīdim, kad pie varas nonāca premjerministrs Roberts Fico, kurš uzvarēja vēlēšanās, izmantojot saukļus par miera panākšanu Krievijas un Ukrainas karā.
Ļubka arī uzskata, ka Baltijas valstu neuzaicināšana uz atsevišķu Eiropas līderu tikšanos Londonā ir vislielākais kompliments Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Baltijas valstis nevarētu pārliecināt atbalstīt lēmumus, kas nav par labu Ukrainai. Pēc rakstnieka paustā, ir cita veida atbalsts, kas ir vajadzīgs. Dialogā ir jābūt kādam, kurš runā patiesību un kurš par to stāsta arī citiem.
Viņš akcentēja, ka Ukraina ir pateicīga par politisko atbalstu un vēstījumiem tviterī, taču Ukrainai ir vajadzīgi nevis miera uzturētāji, bet gan reālas militārās vienības, kuras varētu uz Ukrainu nosūtīt valstis, kas Ukrainu atbalsta. Rakstnieks uzsvēra, ka patlaban tas ir visvajadzīgākais Ukrainai.
"Es dzīvoju Užhorodā. No mūsu pilsētas līdz frontes līnijai ir 1500 kilometri. Tad, kad puiši no manas pilsētas devās karot uz Donbasu, viņi teica, ka dodas karot tik tālu, lai krievu karaspēks nenonāktu līdz Užhorodai. Tādai pašai loģikai ir jābūt arī patlaban - ja nevēlaties karu pie sevis, palīdziet Ukrainai," aicināja Ļubka.