Jaunais ASV prezidents Donalds Tramps, cenšoties atjaunot attiecības ar Krieviju, pieļauj iepriekšējo ASV prezidentu kļūdas, sarunā ar aģentūru LETA sprieda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
"Slikti. Vēl nav zināms, cik slikti, bet ir slikti," aģentūrai LETA sacīja Andžāns, komentējot ASV un Krievijas centienus atjaunot attiecības.
Viņš pauda, ka Tramps atkārto iepriekšējo ASV prezidentu kļūdas. Andžāns vērsa uzmanību, ka arī bijušais ASV prezidents Baraks Obama 2009. gadā "pārstartēja attiecības" ar Krieviju, kas beidzās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2014. gadā.
Savukārt pirms tam Džordžs Bušs jaunākais 2001. gadā "ieskatījās acīs [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam un redzēja dvēseli un iespēju uzticēties", kas beidzās ar karu Gruzijā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka arī pats Tramps savas pirmās prezidentūras laikā centās atjaunot attiecības ar Krieviju. Kā piemēru viņš minēja samitu Helsinkos, tomēr toreiz viņa pozīcijas bijušas vājākas, neesot bijis tik labs fons, jo bijušas apsūdzības par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās Trampa labā, sacīja Andžāns.
Eksperts vērtēja, ka šobrīd notiekot tas pats, tikai šoreiz "no daudz zemāka punkta". "Notiek restarts, tas ir acīmredzami. Sākās viss ar Stīva Vitkofa vizīti Maskavā, tad sazvanījās Putins un Tramps, tālāk sazvanījās [Krievijas ārlietu ministrs Sergejs] Lavrovs un [ASV valsts sekretārs Marko] Rubio, tad Rubio un Lavrovs satikās Rijādā - lēmumus mēs zinām," sacīja Andžāns, norādot, ka Kremlī un Pekinā "paceļ šņabja un šampanieša glāzes".
"Domāju, ka Krievija ir ārkārtīgi pārsteigta, tā ir negaidīta dāvana, kas ir notikusi, ko ASV ir uzdāvinājusi - ir eiforija, ko ar lielām grūtībām slēpj gan Putins, gan Lavrovs (..)," vērtēja eksperts, norādot, ka "tas ir ārkārtīgi nepatīkami", piebilstot, ka iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens kara laikā ieradās Kijivā, bet Tramps izsaka gatavību ielūgt Putinu uz Vašingtonu un pats braukt uz Maskavu.
Andžāns norādīja, ka bijis zināms, ka pēc prezidenta vēlēšanām ASV būs citādāka un ka Ukrainai nebūs labāk, bet šis ir "pāri sliktākajām prognozēm".
Vērtējot Trampa pēdējos izteikumus, eksperts norādīja, ka būtu jāanalizē Trampa psiholoģiskais portrets. Eksperts pauda uzskatu, ka Tramps ir ļoti apvainojies uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Viņš klāstīja, ka Trampa pirmais impīčments bija saistīts tieši ar Zelenski, ar viņa zvanu, kad viņš mēģināja piespiest Zelenski sākt izmeklēšanu par Baidena ģimeni Ukrainā.
Andžāns klāstīja, ka šīs atmiņas nosēžas, pastāv ļaunatminība, piemēram, Tramps Baidenam atņēmis pielaidi valsts noslēpumam.
Eksperts vērtēja, ka šajā situācijā Trampam bijusi personīga nepatika pret Zelenski. Eksperta ieskatā Tramps tur ļaunu prātu par pagātni un ir apvainojies, ka tiek izjaukts viņa miera plāns.
Kā skaidroja Andžāns, saskaņā ar Trapa redzējumu, viņš sāka runāt ar Krieviju, kura ir gatava panākt mieru, un arī Tramps saviem vēlētājiem solīja mieru. Tāpat pirms ASV prezidenta vēlēšanām Tramps atteicās paust savu viedokli, kurai pusei - Krievijai vai Ukrainai -, viņaprāt, ir jāuzvar, atzīmēja eksperts.
Andžāns atgādināja, ka Zelenskis atteicās parakstīt memorandu par Ukrainas dabas resursu nodošanu ASV, un atzīmēja, ka Tramps ir apvainojies par Zelenska izteikumiem par to, ka nedrīkst neko lemt par Ukrainu bez Ukrainas.
"Tramps ir acīmredzami apvainojies, skaidrs, ka viņš neveica nekādu padziļinātu izpēti, un, kad Tramps apvainojas, tad viņš apvainojas, tur nekādā ziņā nevar vainot Zelenski, jo viss, ko viņš pateicis, bija viņa pašcienīga rīcība," sacīja Andžāns, norādot, ka tad, kad Tramps apvainojas, tas aizejot ģeometriskā progresijā, viņam "ārā velkot" visādus faktus, ko dzirdējis.
Reizē eksperts vērtēja, ka Tramps ar to apzināti nevēloties palīdzēt Krievijai, bet viņš varot atļauties teikt, ko grib, un lielā mērā arī darīt, ko grib.
Vērtējot vēlamo reakciju no Latvijas un Eiropas, eksperts norādīja, ka esot sarežģīti ko ieteikt, jo ASV ir Latvijas stratēģiskais sabiedrotais, militāri varenākā valsts pasaulē. "Ja nav ASV, tad nav NATO," pauda Andžāns, piebilstot, ka tur esot arī savas detaļas, ir atsevišķas valstis, piemēram, Turcija, taču mazticams, ka tā varētu līdzēt Baltijas valstīm.
Kā uzskata Andžāns, Eiropas līderi ļoti labi aizstāv Ukrainu un Zelenski. Viņš vērsa uzmanību, ka nākamajā nedēļā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers dosies uz Vašingtonu un mēģinās "veidot tiltu" starp Trampu un Eiropu.
"Nedomāju, ka Trampa ģeogrāfiskajā izpratnē parādās Baltijas valstis," sacīja Andžāns, piebilstot, ka politiķis gan ir ticies ar Baltijas valstu prezidentiem, Vašingtonā bijis simtgades samits 2018. gadā, kur Tramps, eksperta ieskatā, īpaši ieinteresēts neesot izskatījies.
Eksperts norādīja, ka Latvijai, no vienas puses, ir jādara viss, lai palīdzētu Ukrainai, bet arī nevarot "nodedzināt tiltus" ar ASV. "Ir jāatrod kāds līdzsvars," pauda Andžāns.
Viņš vērtēja, ka šobrīd būtu stingri jāaizstāv Ukraina, taču vienlaikus jāizvairās no Trampa aizvainošanas. "ASV ir prezidentāla valsts, un Trampa vara ir pietiekami plaša - viņa partijai ir pārsvars abās Kongresa palātās, pat skandalozākās kandidatūras ir "izgājušas cauri" (..), tāpēc mums jāmēģina nepazaudēt sava principiālā stāja, vienlaikus "neuzprasoties" uz nepatikšanām no ASV," sacīja Andžāns.
Kā vēstīts, ASV prezidents Donalds Tramps trešdien veltījis Ukrainas prezidentam jaunus pārmetumus, sociālajā tīklā "Truth Social" viņu dēvējot par diktatoru.
Tāpat vēstīts, ka Tramps pagājušo trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Pēc tam Francijas prezidents pirmdien sapulcēja pie sevis Parīzē ietekmīgāko Eiropas valstu līderus, lai apspriestu situāciju Ukrainā un Eiropas drošību.
Trampa rīcība un izteikumi raisījuši bažas Ukrainā un Rietumos, ka Vašingtona varētu spiest Kijivu piekrist pamieram uz Maskavas nosacījumiem, un notikušās ASV un Krievijas sarunas Rijādā šīs bažas tikai pastiprinājušas.
ASV un Krievijas amatpersonas pēc sarunām Saūda Arābijā paziņoja, ka tiks izveidotas augsta līmeņa delegācijas, kas turpinās sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu.